|
21. Nov 2009|13:28 |
+ lasīšana un grāmatu mīlestība ir pedagoģiskās metodoloģiajs problēma. Mums te literatūras skolotāja garšīgi ir straumēnus, ir zaļo zemi iebaroja, Lācplēsi vēl ilgi pēc tam draugu lokā lasījām, Kalevalas un kalevipoegus un ivanus susaņinus ieskaitot..diemžēl nebija ārvalstu literatūra (nevienu gadu, tikai vienu epizodisku brīdi), kurpretī vieniem citiem esot bijusi fantastiska lit.skol. kas tieši uz ārvastniekiem pavilkus, pamanoties pat ar dadaismu (!!!) saslimdināt.
Diemžēl interaktīvas mācību metodes ar to paņēmienu lietojumu, kas būtu pieņemams jaunai paaudzei (kas spēlē datorspēles), apmācības procesā, šķiet, ir diezgan tizlas. Un tur ir lielāka problēma, nekā Lv lit. kanonā, jo kanons, ar saviem reālisma un nacionālā romantisma piemēriem, ir daudzām tautām, vien, reti kura par tiem kaunās.. |
|