|
29. Jul 2009|13:29 |
sekli domāju šodien par romu elpodams. tā atstājusi manā krūškurvī melnu caurumu, ko nespēj aizlipināt nekas. kas vai nekas.
tad vēl man šodien viens prātam grūti aptverams tupeņsarīkojums plānā (tādā ziņā, ka tupais es, kas uz to parakstījies), bet patiesās vēlmes klīst ap teiksmainajiem (dzīvē vēl ne reizi nepārlūkotajiem) stokmaņa miltu plauktiem. līdz šai pašai dienai vēl nekad neesmu bijis tik tuvu lēmumam par pastas gatavošanu mājās. otrajā reizē tie būs raviōļi ar lasi un tur rikotu, ko arīdzan dizainēšu pats no svaigi pieejamajiem lauksaimniecības produktiem, dārgais armēņu rādio.
kindza garšo pēc blaktīm :Pe
(s.c. pa lēto pērku piestu, grūdīšu smagi bet ar mīlestību) |
|