Par ūdeni - mūsu mājās pērkam tikai burbuļojošo, bet problēma pazīsatama un līdzīgi kā ar kafiju, kuras isto (nu lab- vienu no īstajām garšām var sajust vien tad, kad tā atdzisusi) arī burbuļūdeņa īstā garša sāk parādīties, kad tas atšālējies. Šajā stadijā Latvijas ūdeņi ir nebaudāmi un vieš nopietnas aizdomas, ka smelti no urdziņas pie sanatorijas (tas tāds insaideru joks - urdziņa, protams, ir nogāzē lejpus sanatorijas, un laukā nāk dzīvinošs minerālūdens, kas ārstē visus slimus un tizlus). Mūsu risinājums ir tāds, ka pērkam tos ūdeņus vai nu tumši indīgi zilajās vai indīgi zaļajās pudelēs - lēti nav, bet jāskatās, kad ir atlaides un jāgrābj vairumā. Par San Benedetto (ja vien atlaide nav arī tam) lētāk sanāk noteikti.