|
30. Jun 2009|21:39 |
pēdējais vakars romā ir iekārtojies tā, ka kvkzns atgriezusies kantorī nokārtot pēdējās degošās lietas (kas gan jau ar nākamo nedēļu degs jo košāk, jo zilāk un sārtāk). es ar atvākotu vermentino pudeli gaidu, kad cepeškrāsnī nobriedīs vidusjūras asaris, skaudīgi aizdarīts ar ķiplokiem - nācās izmantot visus, kas bija mājās palikuši. nieies tak mest laukā, un ir jau arī laiks pārorientēties uz latviešu per forza piesātināto garšu mūdplati. interesanti vērot, kā top alu cilvēka dzīve dzīvoklī, kuru nupat pametusi civilizācija ikdienas priekšmetu izsaktā. ķiplokus mizoju s pomošču loma, zubila i kakoj to tam maķeŗi, tb, ar cazas padronu pūra galda nazi, jo cita naža pūrā viņiem nebija, bet mūsējie šajā verī mōmentā droši vien jau viņā alpu pusē. toties, kā smejies, to zivi šodien lobīšu ar īstu zivs nazi no padronu galda piederumu komplekta, ko līdz šim uzglabājām pagrabā, puķainā kastē, savukārt mums pašiem tādu nemaz nekad nav bijis - t.i., nemaz tik zlojebuči (c ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks ) snobi mēs neesam.
tālāk vakarā, kad būs izbeigta romas 4gadu gastronomiskā programma, nodarīšu gauži ar nikniem detersīviem un deterdžentiem virtuvei un visām mazgājamām virsām, lai pēc mums paliek spēcīga mājas ķīmijas smaka un spoža, mikrōbbrīva teritorija. izmetīšu visu drazu, kas mētājas istabās pa kaktiem, samēzīšu plāniņa vidu un kaktus, salikšu uz dīvāna koferos pakojamās, kā arī citādi līdzņemamās mantas. rīt no rīta pie automobīļa pakaļpuses notiks finālā dalīšana. kas neielīdīs bagažņiekā, brauks ķibeņi feņi tepat ap stūri. tāda ir dzīve.
-------------------------
aizgāja otra glāze. zivs šajā momentā vēl paģēr 20 minūtes. tumšzilajās debesīs spīd miglains mēness, kas ik dienas pieaug svarā. (ar mēness vērošanu no kāda balkona iznāk nodarboties visu pēdējo 7 dienu izskaņas), zivs no virtuves apliecina ticību ķiplokiem. piemājas lapegli zāģē cikādes. pats no mazās ciparnīcas korespondēju, būdams uz mūsu balkona pie rūtainklātā galdiņa, tērpts vienos vienīgos šortos, ja drīkstu lūgt piedošanu par tik antīmām detaļām. šādi es cenšos raiņa stilā savākties mediterrāņu nakts kaifa visam turpmākajam mūžam. ja būtu garantēts ilgtspējīgs iznākums, goda vārds atmestu malā arī tos pašus šortus. borta termometrs citē mūmijtroļļu dziesmeli "kagda daže nočju pļus dvadsaķ vosemj" (tovasar ar kvkznu bijām maskavā, un tā arī bija) - čto ješčo skinuķ, čto sņaķ?
klau, nu tad teiksim tā. pie šīs sasodītās postažas un maledettās vientulības mājās, pie nāvīggskaistās nakts un mežuonīg ķiplokotās zivssmaržas no virtuves durvīm pasludināšu romas sezonu par slēgtu.
kad arī jūs, draugi, aizraksieties reiz līdz zeltam, pastkartes turpmāk sūtiet uz mūsu rīgas adresi. (atzīšos, tādas vēl nemaz nav, bet nu, kas i ko, rīgasciems tāds ciems tak vien ir). skūpstu jūsu ekstremitātes.
jūsu kinskis un mama roma.
upd: johaidī, nudien nāksies novilkt tos šortus. citādi nav nekā prātīga par rokai, ar ko izmontēt to zivi no cepeškrāsns. cimdiņš arī jau viņpus. |
|