|
[20. Jun 2009|11:02] |
Ma domani domani, domani lo so. Lo so, che si passa il confine. E di nuovo la vita sembra fatta per te, e comincia domani.
Tra le nuvole e il mare si può fare e rifare, Con un pò di fortuna si può dimenticare.
E di nuovo la vita, sembra fatta per te E comincia Domani
(arī man šis gabals pirms kādām nedēļām šķita bezgala čīzī, bet tad reiz tas iešaflējās rādioDJ aparātos, mums divatā vakarā atgriežoties tukšajās mājās, kuru viena istaba nupat, nupat bija zaudējusi visu savu šarmu. gabals bija veltīts abruzzo zemestrīcē cietušajiem, bet kāds nu tur vairs abruzzo, draugi.) |
|
|
Comments: |
Sasodīts! Tu man viņu vienreiz jau pielipināji. Kādu nedēļu pēc tam pats no sevis skanēja ausīs. Lai gan no visa tā bara nevienu citu izņemot vecos Ligabue, Nannīni un Zucchero nepazīstu un vispār neko TĀdu neklausos. Un tagad tu uzraksti tekstu, un atkal skan pats no sevis.
ej nu, un jovanotti tu nepazīsti, ko? lauru pausini, giorgiu, nek, tiziano ferro, albano, un vēl tur visādi ķekatnieki :)
nu, tos trīs (vēl Albano arī) es pazīstu gan pēc ģīmja, gan pēc balss. ja viņi, ģīmi slēpjot, dzied man nezināmu dziesmu, piemēram. bet pārējos es it kā zinu, bet nespēju atšifrēt uzreiz. pēdējos vismaz desmit gadus veiksmīgi esmu izvairījusies no itāļu popsas klausīšanās.
Piedod. tu par savu terremoto, es par nomaitātu iekšējo skaņuceliņu. | |