|
24. Maijs 2009|11:49 |
lūk, šī dziesmele, kuru viltīgi izmuģīju no ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks rādiō. pirmajā klausīšanās reizē atcerējos šādus tādus jaunībsdienu aspektus,
atkārtojumā salūkāju tādas kā bundziņas, ko klapēt līdz, pēc tam, ielāgojis arī vārdus (vismaz piedziedājumam), dziedāju pakaļ, līdz nupat pie kādas 4.reizes izpildīju mūsmāju gīrlijiem vētrainu deju priekšnesumu (wu ar plāksteri uz kājas nupat atgriezusies no vienas terašballītes). viņām patika, bet man aš slapja mugura sametās (vakardienas salīdzinoši nedaudzie uz vecā dzīvokļa aerodrōma baltajām flīzēm ar grillfūdu uzņemtie alkōli).
eh, ka šo gabalu uzzinu tik vēlu - pirms gadiem deviņiem tam būtu nāvējošs potenciāls. toreiz gan mēs lēkājām pie bezgala liriskā:
Снился мне сон, что я был трезвый,
Ангелы пели в небесах.
А я проснулся в черном теле,
звезда застряла в волосах.
|
|