| |
[26. Apr 2009|16:45] |
man te šodien sanāk atsaukties uz svešiem ierakstiem.
šis man ļoti atgādināja vienu hrestomātisku kritienu, pat meistardarbu šajā disciplīnā, ko paveica mans brālis, reiz dziļā latgalē ar klasisku, dotajai ambientei izcili piestāvošu vīru divriteni.
mēs tovasar maisījāmies pa vienu dziļas latgales lauku māju, pļāvām sienu, veidojām sētas infrastruktūru, elektrības tur nebija, kūrām kaimiņu pirtis un tajās pērāmies, taisījām godu ustobās tematiskas "večerinkas", uz kurām sanāca jaunuves no visas apkārtnes skatīties uz pilsētas ērmiem, par kuriem jau klīda valodas pa visu pagastu un kādu strēķi aiz tā robežām. (pateicoties reiz kādam žigli sagudrotam skrējienam no kādas attālas pirts līdz ezeram nopeldēties. skrējām pliki ar melnām pakaļām, jo pirts lāvas bija sasodīti nokvēpušas, kādas tās neglābjami kļūst, ja tikai kurina tos tipiskās bezskursteņu akmeņkrāvumus, bet uz lāvām neperas. nepilnu 10 jaunēkļu skrējies patrāpījās gar vienām mājām tādā agrā mijkrēšļa stundā, šķita, ka neviens nepamanīs, bet te nu tev bija). reiz pat tādā večerinkā, pie zemajiem logiem no ārpuses parādījās kaimiņu ņinas apaļā seja. mēs izskrējām laukā apvaicāties, vai ko nevajag. viņa savukārt gaiņājās ar rokām, kā no nelabajiem un teicās esot atnākusi pārbaudīt savas jaunkundzes, kas par spīti nerekomendācijām bija uzstājušas, ka nākšot pie mums uz dejām - a šo ja znaju, mož vi tur hgholye tanzzujeķe! malaļetok tut nabraļi, hudožņiki paganyje.
nu lūk, nebija jau nekādas maloļetkas vien, bija arī košas jaunkundzes par mums, ģimnāzistiem kādus gadus vecākas, no kurām viena tuvējā skaistas miestā turēja konditoreju. viņa vakara gaitā mums sasolīja saldas ruletes, ja mēs pie viņas nākamajā darbadienā aizbrauksim.
sacīts - darīts. ritens gan mums bija tikai viens, nosacīti divvietīgs - ar bagāžnieku, tādējādi tika nolemts, ka brauks mans jaunākais brālis (kurš vienmēr izskatījies vecāks par mani, un patiesībā jau arī tā vairāk tām latgales dāmām gāja pie sirds, no mūsu ģimenes nenoliedzami pirmais pusis ciemā) kā arī čoms, ar segvārdu killers. viņi uzposās (būtiski atzīmēt, ka mans jaunākais brālis šai ekspedīcijai uz latgali, tīri tādiem pakazuhas momentiem, bija savācis vecākā brāļa no vācijas vestās pelēkās velveta bikses, kas tika lietotas arī dotajā ceļojumā uz civilizāciju), uzrausās uz divriteņa un prom bija. brauciens tur ca. 30 min mierīgā garā ar pīppauzi vienā virzienā, nu, un paugurains bez gala.
mājās viņi pārradās pēc kādām trim stundām, viens klibodams un ar asiņainu celi, otrs grīļodamies un no skata nosirmojis, nobrāztām dūrēm, it kā būtu kāvušies ar bludiem un citādiem mītoloģiski htoniskiem tēliem.
lūk, kā tas bija noticis. līdz mirklim, kad viņi mugursomā iepakojuši ruletes, atklanījušies no mūsu draudzenes un bravūrīgi uzrausušies velosipēdā, viss gājis jauki. izbraukuši miesta asfaltēto daļu, un uzgriezušies uz grantenieka, kas sācis strauji vest lejup. abi visādā vīzē ar sevi apmierināti esot vēl uzdziedājuši "brauciet lēnām pār tiltu, draugi"; brālis, kurš pie stūres, vēl esot uzminis kādus minienus drastiskākam braucienam. ceļš, jāatzīst, viņam diez ko pazīstams nebija, jo pēc pirmā slīpuma neredzams sekoja vēl viens stāvāks, zem tā pagrieziens pa kreisi, vēl viens slīpums uz leju, līkums pa labi un tad pēdējais slīpums kurā viņi sasniedz ieplakas zemāko punktu. līdz pirmajam pagriezienam tikuši vēl pilnā labsajūtā par ātro braucienu, to izņēmuši, jau grasījušies atslābt, taču nākamais slīpums licis aizdomāties, ka situācijai sāk zust kontrole un lūkojuši piebremzēt, bet riteni esot sācis nēsāt, tā ka pēdējā līkumā pirms pēdējās nogāzes viņi jau esot iegājuši uz labu laimi un pilnīgi dezorganizēti. tad esot sekojis 'colpo di scena' - pēdējā slīpumā brālis esot izlēmis, ka haosam jādara gals un jānodod tā kārtīgi pa mēmajiem, tādēļ ar pilnu svaru uzminis uz pedāļa bremzēšanas virzienā. šis manevrs esot izšķīris agōna iznākumu starp velosipēdu un tā jājējiem. viņi abi jau tolaik miesās bija tādi labi noauguši tēli un, sekojoši tam, bija panākuši ievērojamu inerci, tādējādi bremzes tam vecajam kungu braucamajam neizturējušas (tur ir tāds verķis, kas no riteņa rumbas sniedzas uz pakaļējo dakšu, un tam riteņa modelim, saucas "bremzes") un tinkšķēdamas salūzušas. šādu joku esmu piedzīvojis arī es pats, kad braukāju ar škoļņiku - velosipēds šādos gadījumos reaģē ar diezgan jaudīgu pedāļu pretgājienu, kas šajā gadījumā katapultēja manu brāli, kurš visu savu svaru bija koncentrējis uz bremzēšanu, no vadītāja vietas kā tādu šampanieša korķi. (tālāk salēninām filmas skrējienu). ko atceras brālis:
viņš esot lidojis, lidojumā atcerējies, ka, sasodīts, kājās taču ir brāļa bikses, un viņš smagi par to sabojāšanu norausies, tādēļ piezemējies kā jau kārtīgs to laiku karatists amatieris figūrā, ko varētu nodēvēt "uz dūrēm, balstā guļus". fiksējis šo pozu un turpinot slīdējumu pa granti, viņš atcerējies, ka nupat taču vēl sēdēja velosipēdā, un kur nez tas palicis? pavērsis skatu sāņus viņš ieraudzījis, ka trakā ātrumā ar pilnīgi brīvu stūri garām traucas meklētais ritenis, bet uz tā bagāžnieka, kājas un rokas uz sāniem izstiepis, kā tāds cirkus mākslinieks balansē killers, uz muguras viņam soma, kurā ir trīs stangas svaigas ruletes. tālāk brāļa galva sākusi sliekties zemāk, līdz beidzot atsitusies pret zemi, netālu no kāda prāva akmens.
killers tādā manierē esot nobraucis līdz pat lejai, kur uz dangām stūre beidzot sametusies un viss līdzsvars izzudis. brālis uz stundu esot zaudējis atmiņu, nevarējis saprast, kur viņš atrodas, kam šis ritenis, no kurienes viņi braukdami. toties biksēm neesot bijis ne mazākās skrambas, mati gan pilni ceļa putekļu un krietni nobrāzta seja un dūres. killers pamatīgi bija saskrambājis celi, jaunās džīnas arī pušu ar izteiksmīgu plēsienu. kamēr abi vēl esot vāļājušies uz ceļa, garām pabraukušas divas vieglās automašīnas, to vadītāji laukā nav uzdrošinājušies kāpt, piefiksējuši vien, kas tie par ērmiem, un pieminuši pedālīti fiski prom no nolādētās vietas, lai miestā ziņotu par jaunumiem vellu dzīvē.
ruleti ēdām no somas, rupjmaize un cigaretes arī bija dāsni saziestas ar krēmu. bet večerinkas ieguva vēl pamatīgāku harizmu pateicoties brāļa izteiksmīgajam izskatam, un killera dziļdomīgajai klibošanai. es savukārt veidoju eposu un izplatīju to nākamo teicēju, pavarda kūrēju vidū.
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}