|
1. Mar 2009|23:15 |
Ar vīndarību ģimenes lokā eksperimentējam vairākus gadus, pirms padre nosiltināja savu māju, tādējādi izmīdot vīnogulājus, ražas bija dāsnas un no pēdējiem brūvējumiem iznāca labs viņķelis sīpolzupām vai liellopa gaļas mērcēm, dzeršanai gan mazliet par muskatīgu, lai neteiktu, ka asu/saldu/nelāgu. Vispār, tā ir ļoti harmoniska un brīnumu pilna nodarbe, kur baigi vajag "just, kā jājūt."
|
|