| neredzamie briesmoņi |
[1. Mar 2009|09:21] |
šorīt pabeidzu lasīt atēnā izdoto subj tulkojumu latvju mēlē un, atsaucoties jau agrāk paustiem apsvērumiem vēl lieku reizi nostiprināju savu apņemšanos boikotēt nacionālo grāmatniecību, līdz tam brīdim, kamēr tā kā regulāru un loģisku disciplīnu neieviesīs manam lasītāja stilam atbilstošu grāmatu formāta izdošanu. rūpējos virtuvē, lai nepārskrien kafija un piens, tādēļ tās pāris minūtes plītsklātbūtnes īsināju ar briesmoņu izskaņu, grāmatu turēdams vienā rokā. nu, nav šādam lasīšanas stilam tā piemērota - tā, bez visa cita (kas būtu nelietderīgs papīra izmantojums un nejēdzīgi vāki), vienkārši ir pārāk smaga. t.i., šāda tipa beletristikai galīgi neatbilstošs ķieģelis, kura liekos gramus konstituē trekno gadu iedibināto poligrāfijas tradīciju grēmas, kas ir pa tiešāko asinssaiti rada tam stulbumam un taukajam apdullumam, kas pilsētniekus savām ikdienas gaitām mudina izraudzīties piecmetrīgus apvidus auto.
nedomāju, ka teksts bija to pelnījis, lai paralēli tā apguvei, man būtu bijis jāatceras par šo nožēlajamo postu.
vispār traki. grāmatu lasot, biežiem brīžiem mocījos ar garlaicību (kas pavisam noteikti daudz vairāk liecina par manu apgurumu pret dažādiem ļaužu daiļrades sasniegumiem, nevis par č.p. kapacitātēm. es arī filmas vairs nespēju saņemties ieslēgt, un ja nu reiz esmu ieslēdzis, tad, vēl nesagaidījis ekspozīcijas beigas, izjūtu milzu vēlmi tīties no ekrāna pēc iespējas tālāk. turklāt, nudien nespēju saprast vai atcerēties, kurā mirklī esmu "pajājis" šim visam garām). un lasījumā nespeciāli ieviesu pat nedēļu garas pauzes, pēc kurām man citkārt bija grūti atcerēties, kas bija kurš un wtf, vispār. ņemot vērā, ka neviens mans teksts par grāmatām nekādā gadījumā nav uzskatāms pat par attālu versiju par recenziju, piebildīšu vēl tikai to, ka čaka palaņuka neredzamie briesmoņi un, pieļauju, arī visi pārējie gabali ir tās grāmatas, kuras būt sarakstījušiem gribētos lielākajai daļai jauno latvju prozaiķu. zināms epigonisms manāms visā, kas manā pusē te ir gadījies, pat ja tas ir tik tāds sīkums un miserabls izņēmums no vispārējās laikmetīgās latvju literārās scēnas. |
|
|
