| |
[3. Jun 2014|12:12] |
|
par pusmūža masu runājot, varu atķeksēt tikai to, ka braukšu uz kautkādiem festivāliem ar oopīšveidīgu4x4, un nemainīgi ar ričuku uz darbu. pārējais ir skuiņa kaut kāda, ko nea. ā, nu, varbūt beidzot saņemšos tā kārtīgāk izlīst ārpus trasēm slēpošanas kūrortos, ja vispār tiktāl tikšu. |
|
|
| |
[3. Jun 2014|14:31] |
mana sapņu pasaule joprojām ir neomulīga viea, sevišķi tajā nomalē, kur robežojas ar nomodu. joprojām esmu kaut kādās bēģļu gaitās ar līdzpārnēsājamu iedzīvi un nemitīgos pārlidojumos nejēdzīgos laikos, kurus nav iespējams paturēt atmiņā, un tik agri, ka stājas sirds, par tiem iedomājot vien.
piem., šonakt, ja, jūtu, ka ir izkritusi kredītkarte un iekāpšanas talons pasējies zem manas gultas uzgaidāmajā zālē, kur visu zog melnīgsnēji un gardegunaini tipi līkām kājām. tā palikt nevar, es sniedzos pār gultas malu un čakarēju ar roku dziļi pagultē - jā, te tā ir, mana plastikas karte, bet iekāpšanas talona vietā pilna sauja ar papīra lapām. paņemu no naktsskapīša telefonu un jau puspamodies spīdinu uz atradumiem. atradusies kaut kāda sena isic studentu apliecība, bet tie papīri ir jrt kabalas manuskripts, ko reiz puslasītu tur nobēdzināju. |
|
|
| |
[3. Jun 2014|23:56] |
gaisā kaut kas ir. vai drīzāk - laikam biju iedzēris, kā dēļ man šķita, ka beidzot atkal mīlu savu dzimto pilsētu. pirms došanās pēdējās šīsvasaras brīvdienās, tos 3 dzirkstošos vīnus, ko ienesa drktrs par godu fakjū krāniem (nu, .. ok) papildināju ar vēl diviem, jo gribējās iedzert,
bet kurus neviens vairs īsti negribēja lakt, jo ffn 2diena, un tikai man tipo īsā diena pirms svētkiem. tā es ar glāzīti daiļā vienatnībā nokarājos pār klusā centra ieliņu, raugoties pretīmesošajā daiļfasādē un zemāk putnu nodirstu mašīnu jumtos.
pusotrstundu vēlāk, ap pusdesmitiem, biju atminis līdz piena rimi. sagatavojies vakariņām, šnorēju vaļā 2riteni. pie izejas ar sārto maisu neveikli nobraucu gar apakšstilbu un parauju vaļā ar filadelfijā cilātā čemodāna ieplēstās brūces kreveli.
nu sūds, loģiski, turpinu piņķerēt vaļā braucamo. piebrauc cirsis, vārdabrālis. blablabla. hujo majo. ieiet pirkt paiku. vēl viens frīks uzzīmējas, ko iepazinu pēdējās gandrīz brīvdienās klasebiedra skabouses sakarā. tāds pats hujo majo par majo hujo. bet, lūk, nāk viens tips laukā no veikala, kas rāda uz kāju un piedāvā salveti, ar ko noslaucīt asinis (krevele sulīgi strūklo, kamēr nepievēršu tai uzmanību). ok. bet vēl pēc mirkļa nāk nākamais un lūko makā plāksteri. un ārā silts, un tāvienliekas, ka nafig nevajag mājās braukt, jo kaut kur ballīte. |
|
|