| |
[4. Sep 2010|09:08] |
Mēs izgāšnedēļ mēģinājām sēņot. Salijām, un baigie brikšņi tajā manā bērnības mežā. Kādu nieku arī sasēņojām. šodien kvkcns saka, ka jābraucot atkal, bet man šķiet, ka mēs nemaz vairs nejēdzam sēņot, un tādiem nejēgām kā mēs dabasmāte uzsūta vēl arī lietusgāzi, lai visu mājupceļu justu slapjās džīnas ap stilbiem un pārdomātu savu vieglprātīgo rīcību.
Par balto nakti ir līdzīgi. Šķiet, mēs vairs arī pa pilsētu vazāties nejēdzam, tādēļ pilsētsmāte parasti uzsūta visādas jēlības. |
|
|
| |
[4. Sep 2010|13:18] |
atcerējos ziedoņa pasaku par spēlēšanos un spēlēšanu. ļoti laba un vērtīga pasaka. manā cietnī tā ir uzglabāta plēpja lasījumā. plēpi nesen redzēju uz elizb.ielas, ejam garām krustpunktam. elizbielas posms starp ant. un vald. ir viena no manām vietām rīgā. nepavisam nav pievilcīga, un ne sūda jau tur arī nav, kopš aizvēra gaļas bodi uz ant. stūra. bet sirdij tuva. citādi - pasts, banka, šņabene. normāls revolucionāru komplekts, ja nu vienīgi to šņabeni caur sīkajiem puspagraba loģeļiem pagrūti šturmēt.
s.c., te ir arī vienīgā mana adrese, kur jebkad esmu dzīvojis viens. visur citur - vismaz divatā.
vēl es ceru šitepat nolēkt to savu tradicionālo puskoku, lai tad nahuj to visu no nulles atsāktu kaut kur pilnīgi citur. nepienāks ne ziemassvētki, kad es jau dīšļāšos savā aizgaldā kā kašķīga cūka, jau tagad jūtu. laikazīmes tādas jocīgas. laikam būs jānopērk cepure, lai būtu tā glīti ko pacelt.
upd. varētu pieteikties kairišam līdz pa ceļam uz īriju aizejot, hehe. |
|
|