|
4. Sep 2010|13:18 |
atcerējos ziedoņa pasaku par spēlēšanos un spēlēšanu. ļoti laba un vērtīga pasaka. manā cietnī tā ir uzglabāta plēpja lasījumā. plēpi nesen redzēju uz elizb.ielas, ejam garām krustpunktam. elizbielas posms starp ant. un vald. ir viena no manām vietām rīgā. nepavisam nav pievilcīga, un ne sūda jau tur arī nav, kopš aizvēra gaļas bodi uz ant. stūra. bet sirdij tuva. citādi - pasts, banka, šņabene. normāls revolucionāru komplekts, ja nu vienīgi to šņabeni caur sīkajiem puspagraba loģeļiem pagrūti šturmēt.
s.c., te ir arī vienīgā mana adrese, kur jebkad esmu dzīvojis viens. visur citur - vismaz divatā.
vēl es ceru šitepat nolēkt to savu tradicionālo puskoku, lai tad nahuj to visu no nulles atsāktu kaut kur pilnīgi citur. nepienāks ne ziemassvētki, kad es jau dīšļāšos savā aizgaldā kā kašķīga cūka, jau tagad jūtu. laikazīmes tādas jocīgas. laikam būs jānopērk cepure, lai būtu tā glīti ko pacelt.
upd. varētu pieteikties kairišam līdz pa ceļam uz īriju aizejot, hehe. |
|