| |
[11. Jan 2010|10:42] |
vēl par vakarvakaru (atcerējos lasot saksa pēdējo vēstuli satoriešiem ar videopielikumu). uz kalna skanēja radio skonto, kas melīgi sola dažādību tavā muzīkas pasaulē, vai ko tamlīdzīgu. patiesībā ik pēc gabala tur skanēja vai nu petšopboiss vai kāds no mārtiņa freimaņa skaņdarbiem, ko izpilda dažādi latvju kelliji - putnu balle, reiniks, kaut kādas beibes, nav svarīgi - šitote everī beibī nīds mama un papa, kas holdēs hendu, kā tādu maucīgu sugas tūni var atpazīt jebkādā izpildījumā. piemēram, tikko kā noslēpojušies laimīgi stāvam kalna pakājē ar tasi kūpoša, viegli alkoholiska dzēriena, bet pa sifoniem stabu galos nu laikam tak reiniks ar kaut kādu beibi duetā vīlē, ka tu esi man dzīslās, tu krīti man uz dzīslām, vaine. neesam paguvuši aizvilkties līdz mašīnai, kā jau atkal atskan vispirms melīgais solījums par dažādību mūzikas pasaulē un uzreiz pēc tam liliputu balsīs dziedātais ōpers par diviem spārnotiem draudziņiem, kuru dāvanas te vairs nevienam nav vajadzīgas, tādēļ jālido prom. no sirds un grīziņkalna rajona novēlu, davai, žmal pedal, ōt vintā!
(pa sienu rāpoja mazītiņš kukainīts, kuru pēc izsaukuma zīmes pielikšanas iepriekšējā teikuma beigās, daudz nedomājis, nospiedu.) |
|
|
| jautājums copētājiem! |
[11. Jan 2010|19:17] |
starp citu! ko var iesākt ar vēdzeles pieņiem?
tad vēl dzirdēju, ka vēdzelēm esot ēdamas aknas - tās ir tās lielās, gaišās pēc krāsas? |
|
|
| |
[11. Jan 2010|21:51] |
tātad. man brāls izgāšnakt bārtā nomakšķerēja vēdzeles - vienu lielu, trīs vidējas. lielo un divas vidējās viņš paturēja pats, viņam liela ģimene barojama. bet šorīt rīgā darīdams darīšanas, iegriezās mūsmājās uz herrods fasējuma ērlgreja tasi un atstāja melnā miskastmaisā fasētu trešo vidējo - vēdzeles tēviņu (to es tagad tā zinu, pēc trekno pieņu noēšanas - dzīvot vienā mājā ar divām vaikstīgām žeikstīm ir izdevīgi - labākie kumosi tiek tiem nevaikstīgajiem).
dienas noslēgumā kvkzns atnāca, saēdusies svešā maizē, līdz ar to grila iekārtā vienkārši un neviedi nosvilināto vēdzeles rumpīti mēs uzņēmāmies tiesāt divatā ar wu. wu mums pēdējā laikā tāds jokupēters, tādēļ pati apēda vien pusi no viņas puses, bet to otru sadalījām mēs ar kvkznu. ja neskaita pagājušajā februārī no pūlijas atvesto rōzvīnu, vakariņas izvērtās par relatīvu pāķu šarmu. grils bija tā jauki samelninājis vēdzeles ādu, ka arī tā ēdās ņurrādama un vispār, baigā štelle, kā jau skaidrs no paša ieraksta esmes. novēlu visiem tādu labu brāli un patiku nesačakarēt vienkārši baudāmas lietas.
hammers tomēr nāk otrajā sērijā. brāls tā viltīgi ieminējas, zivi dodams, ka tām akniņām jābūt kam līdzīgam mencu aknām (nez, varbūt arī viņš te nesen televīzijā bija dabūjis redzēt rītiņa raidījumu par mencu aknu gatavošanu). tādēļ pie ķidāšanas attiecīgi novietoju atsevišķā bļodiņā tos orgānus, kas manā skatījumā līdzinājās aknām, kā arī brangus pieņus divos kumosos.
kaut arī vīns jau bija cauri, bļodiņā atstātos ķidu elementus tomēr nolēmām vēl šovakar uzmest uz pannas eļļā, kurā iepriekš ie'macinata kā sale, tā pepe. kvkzns aizdomīgi noņēma pa skaidiņai gan no aknām, gan pieņiem - akniņu apēda, no pieņiem atturējās (muļķadesa). uz tādas gaišpelēkas maizītes (bija mums mājās tāds fāzera pļavas maizes atlikums) aizgāja, šaujot korķus. labākais ūdenspasaules gastropiedzīvojums tēvzemē šitiktāl. |
|
|