|
11. Jan 2010|10:42 |
vēl par vakarvakaru (atcerējos lasot saksa pēdējo vēstuli satoriešiem ar videopielikumu). uz kalna skanēja radio skonto, kas melīgi sola dažādību tavā muzīkas pasaulē, vai ko tamlīdzīgu. patiesībā ik pēc gabala tur skanēja vai nu petšopboiss vai kāds no mārtiņa freimaņa skaņdarbiem, ko izpilda dažādi latvju kelliji - putnu balle, reiniks, kaut kādas beibes, nav svarīgi - šitote everī beibī nīds mama un papa, kas holdēs hendu, kā tādu maucīgu sugas tūni var atpazīt jebkādā izpildījumā. piemēram, tikko kā noslēpojušies laimīgi stāvam kalna pakājē ar tasi kūpoša, viegli alkoholiska dzēriena, bet pa sifoniem stabu galos nu laikam tak reiniks ar kaut kādu beibi duetā vīlē, ka tu esi man dzīslās, tu krīti man uz dzīslām, vaine. neesam paguvuši aizvilkties līdz mašīnai, kā jau atkal atskan vispirms melīgais solījums par dažādību mūzikas pasaulē un uzreiz pēc tam liliputu balsīs dziedātais ōpers par diviem spārnotiem draudziņiem, kuru dāvanas te vairs nevienam nav vajadzīgas, tādēļ jālido prom. no sirds un grīziņkalna rajona novēlu, davai, žmal pedal, ōt vintā!
(pa sienu rāpoja mazītiņš kukainīts, kuru pēc izsaukuma zīmes pielikšanas iepriekšējā teikuma beigās, daudz nedomājis, nospiedu.) |
|