| |
[30. Dec 2009|10:27] |
s.c., man tomēr ir zināmas individuālās telpas pretenzijas, kas atsevišķās disciplīnās manu dzīvi sarežģī. piemēram, ja es būtu nez kāda slavenība, man droši vien draudētu ikgadējā worst hair balva - tāda vienkārša iemesla dēļ, ka man mežonīgi riebjas iet pie friziera. man nepatīk, ka svešiem ļaudīm jāurķējas man pa galvu, man pat teorijā riebjas masāža (kā sadzīves pakalpojums, teiksim kādā tur kūrortā, arī kā medicīniska procedūra), zābakā dzīvojot, mani ļoti kaitināja situācijas, kad pieklājās sveicināties ar man nepazīstamiem vai pavirši pazīstamiem ļaudīm feikojot tās bučas. un ne jau tādēļ, ka man tie ļaudis šķistu nejauki, man drīzāk ir grūtības šajās mijās iespēlēt pašam savas ķermeniskās izpausmes. piemēram, es nevaru iztēloties sevi pie pedikīra, jo es nespētu nevienam to nodarīt, proti, likt kasīties ap manām "nekoptajām kājām" (mūsmāju vārdu krājumā ir tāda noturīga idioma/metafora un alegōrija; oksimorōns un oksihlorīds, ja gribat), pat ja no maniem dāsnajiem grašiem būtu atkarīga pedikīra meistara bērnu izdzīvošana saltajā ziemas spelgonī. še tev nauda un tinies, negrābsties man gar kājām!
jā, bija laiki, kad ar cēneri kabatā nostaigāju pie barbieres salārijas ielā, kurš smēķu smakas piesūkušamies pirkstiem ķērās pie dzirklēm bez ceremonijām un brauca villā uzreiz pa decimetriem; ar kolēģi par futeni spriedelēdams, saimniecību sakopa 5 minūtēs, pēc tam žik žik ar bārdas nazi un talku, nē, lascia, ķelnes ūdeni nevajag, matus izskalošu pats, mājās, uz redzēšanos pēc pus gada! savukārt vakar sanāca pildīt laulātā drauga pienākumu un novērst ultimātu pildīšanu, sak, ja nebūšu bijis pie friziera, kvkzns ar mani vairs nekur neiešot un vispār šķiršoties. ok, šķirties es negribēju.
tādējādi arī piedzīvoju visas tās pirmajā abzacē izklāstītās pārdomas. karsu un svīdu aiz psīcholoģiskas neērtības, bet friziere centās, bija jauka, un iespējams arī juta, cik ļoti man tas viss dara gauži. es nepratu viņai paskaidrot ko tieši gribu sev uz galvas, jo 1) nezinu pareizos vārdus 2) nezinu, ko es varētu gribēt. nu, tur kut ko nekonkrētu bez asi izzīmētām kontūrām (šķiet, tā arī pateicu).
pēc krietna strēķa šņikāšanas, kā laikā vairākkārt ar ķemmes un sprādzīšu palīdzību tiku sasukāts pēc pēdējā idiņa, viņa piedāvāja, nu ko, izskalosim? joprojām bez idejām būdams, šķiet, noņurdēju okēj, galu galā, neies taču ļaut matu sīkumiem birt aiz krāga, lai jau labāk paliek izlietnē. sākām skalot, bet pēc kādām minūtēm skalošanas sapratu, ka esmu ieberzies kaut kamī rafinētākā. kad aizgāja jau trešā ķīmiskā formula ar jojobas sakni un surinamas tējas koka ejakulātu, jutu, ka amata meistare, neko nevaicājot, izlēmusi man izmasēt galvu. neko, sakodu zobus un sāku gaidīt, kad reiz mitēsies, taču kļuva vēl ļaunāk. ļaunāk kļuva brīdī, kad izjūtu līmenī konstatēju, ka tie vairs nav pirksti, ar kuriem tieku aiztikts galvas ādā. bet kas tad tas ir? uzdevu sev retorisku jautājumu, lai aizmirstos, taču no zemapziņas dzīlēm kā no teiksmainas sapņu pasaules uznira ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjoklas reiz demonstrētais baisais galvas kasīklis, kas no skata atgādina olu putojamo - tāds verķis ar sīkām metāla bumbiņām garāku drāšu galos. BĻAĢ, PIZĢEC, JOBTVAIMAĶ, - JŌŌBTVAIMAIĶ, man gribējās skaņi saukt un traukties kājās, tad gribējās sākt smieties, jo sarījojums ritēja mežonīgā nopietnībā. kā tiku laukā no krēsla pie maksāšanas, vairs īsti neatceros. tik mirkli vēlāk stāvēju pie moteļa auto sōle uz čakenes viss tāds safrizēts kā līgavainis un ilgojos, kaut nebūtu atmetis smēķēšanu.
----------------------------
vietnē izpardosanas.lv īpašā svētku cena Ls 3,20! rūpīgi izlasiet instrukciju!
dārgāka, ekskluzīvāka un elektroniskāka versija pieejama te! |
|
|