|
[19. Nov 2009|09:45] |
Koncertzālei ir jābūt obligāti! Jāskatās, vai mēs tam varam pielāgot kādu no jau esošajām celtnēm, kas ir Rīgas pilsētas īpašumā, vai arī būvējam pilnīgi jaunu. Manuprāt, tā projekta realizācija, kas bija izstrādāts, būtu bijusi liels pienesums pilsētai un būtu jauki, ja to kāds uzņēmums uzdāvinātu, kā tas ir noticis Dānijā, kur privātinvestors savai valstij uzdāvināja operas ēku. Pati valsts tuvākos gadus neko tādu nevarēs atļauties.
Vai uzskatāt, ka šāda koncertzāle būtu jābūvē uz Daugavas, kas krietni sadārdzina izmaksas?
Strādājot ar šo jautājumu, arhitektiem netika piedāvātas visas vietas, kur varētu atrasties koncertzāle. Manuprāt, ja mēs būtu izvēlējušies par modernu koncertzāli pārbūvēt Kongresu nama ēku, mums jau tagad tā būtu. Ambīcija celt koncertzāli uz ūdens bija par lielu. Kongresu nams gan ir Rīgas pilsētas īpašums, un tas, kas ar šo ēku notiks, ir domnieku izšķiršanās.
(intervija ar K.Ministru I.Dālderi, šī"Diena", "Gaismaspils nav apdraudēta") |
|
|
ko līdz šim rītam nezināju |
[19. Nov 2009|11:08] |
[ | Patlaban klausos |
| | Vladimir Ashkenazy - Etude in E major, op.10 no.3. Tristesse | ] | pirmkārt, nebija gadījies uzzināt, ka pavecāka gadagājuma snaiges ledusskapja totāla atlaidināšana ir tik sasodīti laik- un čakarietilpīga nodarbe. šoreiz procedūru veicu ar karsti uzvārīta katliņa metodes palīdzību, piepalīdzot ar fēnu. agrāk, kā izrādījās, allaž esmu haltūrējis, ignorējot saldētavas atsevišķas neredzamās daļas.
otrkārt, nezināju, ka geinzbūra "un zeste de citron", ko savulaik iepazinu caur mika hārvija kaverversiju "lemon incest", galvenā tēma ir šopēna etīde e-mažorā op.10 n.3 "tristesse", (kas gan tādam mūzu mākslās nesvaidītam plebejam kā man ir una cosa ovvia un visnotaļ perdonabile).
kopumā ņemot, ar šādu skaņceliņu mūsu vecais ledusskapis gaida nesējus, kas ieradīsies ca. pēc pusstundas nupat sagaidīja nesējus, lai sešus stāvus tas ceļotu atkal lejup pret jauniem apvāršņiem un jaunām dzīvēm pēc utilizācijas pārkausēšanas kameru gaišajās renēs. manas rokas vēl glabā to ērmoto aromātu, kādu spēj radīt vien tāda pārtikas produktu saglabāšanai domāta ierīce pēc pāris gadu desmitu nesavtīga darba atsevišķu patērētājsabiedrības indivīdu labā. jaunu ledusskapi vēl neesam nopirkuši. domāju, ka te īsti vietā būtu kādu nedēļu ilgstošas sēras ar pārtikas produktiem izkārtiem melnā valmontones fashiondistricta kurpju veikala maisiņā aiz loga. |
|
|