| bacci & abbracci (lokālais frīkšovs) |
[31. Maijs 2009|00:11] |
itāļu estrādē netrūkst ne feiku eimiju veinhausu, dženisu džopinu, bono vai selīnu diōnu, ne ērmu, kas dzied angliski tikai iekšējā tirgus vajadzībām, pagātnes reliktu, kas mērkaķojās pakaļ kādreiz augstu vērtētām francūžu, amerikāņu, britu, krievu dziedāšanām, traģisku plastiskās ķirurģijas upuru, lirisko cietēju (sevī bez atbildes iemīlējušos), salda popa autoru un vēl visādu citādu apburtā meža iemītnieku rasu pārstāvji.
lūk, piemēram, pirms mēneša viņi iedziedāja dziesmu abruco zemestrīcē cietušo labā un tādējādi ir radījuši iespēju tapt apskatītiem vienkopus. t.i., pārstāvniecība ir visai reprezentatīva:
http://www.youtube.com/watch?v=p_WyCOGZjbM
patika vai nepatika, taču ir tā, ka jūs/mēs ar visu to, kas mūsuprāt ir kruts, varam stāvēt pie ratiem. visapkārt zābakam ir 5 jūras - ligūrijas, tirēnu, jonijas, adrijas un vidusjūra. kaut kāda vārdā nenosaukta melna jūra ir arī uzreiz otrpus alpiem. |
|
|
| |
[31. Maijs 2009|14:41] |
pēc atgriešanās latvijā vispatiesāk man gribētos pārcelties uz to māju vidzemes šosejas 57.kilometrā (ja skaita no jugla statoila).
[šodien romas mājās ēdīsim košera pusdienas (porcijas izmaksas uz šnābeli mērāmas centos). esmu atkal atvēris visus logus un pa palātām staigā vējš. no virtuves smaržo pēc nupat arvērtā svaigā pesto trauciņa un rīvēta peccorino romano.]
s.c., es vienmēr biju domājis, ka no rīgas tās mājas ir kā minimums 20 km tālāk. tas attālums patiesi ir nekāds, bet pāķmateriālam, formai un noskaņojumam tur nav par ko piesieties.
trīs lielas liepas pie mājas, lejā tek upīte, ābeļdārzs un ogu krūmi. vienīgi ar sanitārajiem labiekārtojumiem tā pasūdīgi. varētu tur pat internetu un telefonu neievilkt. tik vien kā parabōlisko antenu, lai var redzēt itāļu pārraidītās blēņas. vai varbūt labāk to visu kā kādu nepasaules laimību aizmirst un apglabātā kādā papīru čupiņā, kas pārsieta ar nejauši pagrābtu jebkādas krāsas lentu. |
|
|