|
31. Maijs 2009|14:41 |
pēc atgriešanās latvijā vispatiesāk man gribētos pārcelties uz to māju vidzemes šosejas 57.kilometrā (ja skaita no jugla statoila).
[šodien romas mājās ēdīsim košera pusdienas (porcijas izmaksas uz šnābeli mērāmas centos). esmu atkal atvēris visus logus un pa palātām staigā vējš. no virtuves smaržo pēc nupat arvērtā svaigā pesto trauciņa un rīvēta peccorino romano.]
s.c., es vienmēr biju domājis, ka no rīgas tās mājas ir kā minimums 20 km tālāk. tas attālums patiesi ir nekāds, bet pāķmateriālam, formai un noskaņojumam tur nav par ko piesieties.
trīs lielas liepas pie mājas, lejā tek upīte, ābeļdārzs un ogu krūmi. vienīgi ar sanitārajiem labiekārtojumiem tā pasūdīgi. varētu tur pat internetu un telefonu neievilkt. tik vien kā parabōlisko antenu, lai var redzēt itāļu pārraidītās blēņas. vai varbūt labāk to visu kā kādu nepasaules laimību aizmirst un apglabātā kādā papīru čupiņā, kas pārsieta ar nejauši pagrābtu jebkādas krāsas lentu. |
|