| |
[18. Maijs 2009|12:36] |
vispārējā kondīcija tāda, it kā patlaban būtu 3 naktī, un nupat varētu savīkšties dusēt.
bet tas diez cik skaisti nebūs gan.
pēdējās trīs dienas ir pagājušas kā ceļojums uz citu pilsētu. beidzot atklāju pignetto un garbatellu, kas izrādījās izcili slēpumi (lūdzu iespēju restartēt manus romas gadus, nenodzēšot to pieredzi, kas man ir tagad!). jo tagad es zinātu labāk, kā izvēlēties rezidēšanas vietu. un lai man kāds pasaka, ka labākā vieta romā ir vecpilsētā vai parioli. nē, nu sūdīga jau nav, bet labākā arī ne.
gastronomiskā bilance - divi romas 'gambero rosso' un viens pilnīgs žurnālgabals iekš bagnioregio, segnalato da michelin katru gadu, sākot no 2006). izdzīvojos kā sikspārnis pa blīviem bēniņiem, goda vārds. t.i., stāvu augstāk par ikdienu. visas trīs vietas nopeilētas, kā pirmās, ieejot teritōrijā. vēlāk, teritoriju apgūstot, katru reizi izrādījās, ka tā, kur apmetāmies, ir izcilākā no visām, ko katra spēja piedāvāt. man pat šķiet, ka pa šīm dienām esmu pārtērējis labas veiksmes limitus. tā nemēdz notikt no vietas, vienā laidā.
iziet pilsētā ar cilvēku, kurš neskumst par netikšanu uz to krodziņu ap stūri (visdrīzāk no kalna svētās trīsvienības kāpnēm; īpašnieku sauc ... vārds, draudzīgi saīsinātā formātā), bet uzticīgi nāk līdz uz kaktu, kas saucas garbatella (nu pēc kā tas izklausās, ko? tas ir pie sliedēm, un katrs, kurš kratījies pēc blakšu indējamā līdzekļa smirdošā B līnijas metro vagonā starp varjonkas džīnās iespriegotām balkānietēm un divarpueiro sandalēs ieautiem bengāliešiem - ceļā uz lido ostia, vienas svilināt savas rozā priekšās, otri tirgot feikus rī-benus, ir dzirdējis metro pieturu pieteicējas metālisko balsi - garbatella, prosima fermata san paolo basilica, uscita lato sinistro, un degunā iecērtas gan blakšu līdzeklis, gan smaržās, gan sviedri), ir laime. piedzīvoto un pieredzēto, ko citkārt var ievilkt pa mazam šķidram malciņam, šoreiz varēja griezt ar nazi un kraut uz maizes ar milzu čupu. |
|
|
| garbatella |
[18. Maijs 2009|13:14] |
 |
|
|
| |
[18. Maijs 2009|23:43] |
interesenti ir tas, ka te pēdējās dienas pendelējoties apkārt ar vienu nedzērāju draugu (ar kuru kopā agrāk bijām diezgan brangi dzērāji), esmu uzņēmis tā 1,5pret1 vai pat 2pret1 vairāk kā parasti. šorīt pēc 3 dienu negausīga hedonisma pamodos un jutos tīri vai savārdzis. apsvēru pat domu atteikties no šodienas sarīkojumiem un palikt gulēt mājās. tēlot slimu.
izārstējos , tomēr, ar agras pēcpusdienas 10km-īgo pastaigu dienas nejaukākajā svelmē, no kuras atgriezos pilnīgi slapjā kreklā un sviedru izkostām acīm. pēc tam jutos nesalīdzināmi labāk. nodzinu savu megabārdu, kurai biju licis mieru pāris nedēļas, savukārt vakara sarīkojumā bija tāds frascati superiore, tāds sasodīts frascati superiore, ka pat šobrīd te inerces pēc niekojos ar otro glāzi sarkanvīna. turklāt, mani pārņēmis ērmots vinnija pūka jutiens, ka vienubrīd pat iztēlojos, kā rīt no rīta pamostos, apsverot jušanu, nolemju atvilkt kādu no ikdienas vīnu kategorijas pudelēm, un dzeru, tad uzkožu kādu ledusskapja nieku, tad atkal dzeru, tad man kļūst grūši, un es paguļu, tad atkal pamostos, jo slāpst, un es atkal meklēju pudeli, un viss sākas no jauna.
(nezinu, kam būtu jānotiek, lai piepildītos šāds scenārijs.) |
|
|