| latviskās dzīvesziņas zeme un sāls |
[4. Maijs 2009|11:01] |
šorīt apskatīju pa toskānas dienām izlaistos ļedu rituļu sarīkojumus. latvji labākie līdzjutēji - lūk, par ko man te gribas ieklabināt. ir tur tāds skumjais taurētājs bungmašīna - vienmēr tāds kā aizvainots, vienmēr visi pret viņu, tad vēl šindlers ielikts tiesāt spēli pret francūžiem. smilšu kastēs bērnībā regulāri ar tādiem gadījās sastapties - bungas viņam viskrutākās, ķivere ar taurītēm, bet vienalga nav tas - melanholija dvēselē, nav ne mīlestības ne laimes, sēd tur tāds viens pats un drūms.
sevišķi francūžu spēlē - arī pārēji līdzjutēji tādi kā no p. bankovska satori bloga ieraksta par garo laiku, māj kā bremzes ar karodziņiem, bet sejās tāda izteiksme, it kā viņi tur veiktu sūdīgi apmaksātu darbu, virsstundas, un tūliņ pat, šķiet, metīsies uz saviem sēdekļiem atsprākleniski, lai karātos ar galvām uz leju un ņaudētu, boooooring, boooooring... |
|
|
| |
[4. Maijs 2009|20:12] |
|
( esso ) |
|
|
| |
[4. Maijs 2009|23:51] |
par brīvdienām runājot. beidzot noskaidroju, ka livorno ir lielākais (līdz šim brīdim piedzīvotais) toskānas caurums, uz kurieni ir vērts doties tikai tādā gadījumā, ja ir vēlēšanās pilnīgi bejēdzīgi zaudēt kādas stundas dārgā laika. toties arezzo, kas man pirmīt šķita pilnīgs mē, izrādās ir bonbonga pilnīgākā ar mežonīgi stilīgiem ļaudīm, krāmu tirgu pa visu vecpilsētu un faktūru katrā sīkumā. pavazājāmies pa nedaudz lietainiem uzstādījumiem un pilnīgi kā ar mietu pa pieri sajutu, ka uz šejieni varētu pārvākties pat dzīvot. nu, dzīvot varētu pāķos kaut kur tuvumā, bet tad, kad sagribētos civilizācijas, varētu uzvilkt savus yohji yamamoto kankarus un kedas, lai dotos paslīperēt pa ielām, mēģinot notirgot kādu koka eņģeli vai misiņa svečturi. sirma bārda gan šai misijai būdu pilnīgs must, ka arī vēl smēķēt derētu atsākt, vismaz skata pēc.
( šī ir svētku diena, citreiz te noteikti nav tik daudz ļaužu ) |
|
|