|
[12. Apr 2009|00:01] |
te gan nav ar ko lepoties, bet kaķa spalvu vīkšķi svešās mājās mani mudina ātrāk tās atstāt. tur ir kaut kas fobijai līdzīgs, mani uz karstām pēdām sāk pārņemt šķaudītkāre, acis kļūst sārtas, pats kļūstu kašķīgs. tādējādi, kad uzzināju, ka māte savu kaķi, ko ļoti mīl un kuru saņēma dāvanā no mana nejēgas jaunākā brāļa, nelaiž tusēties pa virtuvi, biju gatavs viņu lieku reizi apskaut un teikt, cik gan tu esi prātīga. man ir bijuši nejauši matu sakārtojumi, kuru īsajos dzīves laikos kvkzns man teikusi, sabužini matus, citādāk tu pēc savas mammas izskaties. |
|
|
laikazīmes |
[12. Apr 2009|10:53] |
ja lieldienu rītā ir piemirsies līgo pantiņš "jānīšam ir zili pauti, pēterītim puspelēki", lieldienu olas jānokrāso carcade tējas lapās. (jo sīpolu mizu nav) iesākumā viss izskatās koši lillīgi sarkans, ļoti glīti, bez šaubām, taču vēlāk vārāmā vide pārvēršas tumšzilā tintē.
rezultāts tādējādi ir kaut kas pa vidu starp jānīša zilajiem un pēterīša puspelēkajiem. |
|
|