| |
[1. Feb 2009|11:39] |
ai-jā, rudzu lauki,
jūlija vidū;
muzikanti nokliedz,
PĒDĒJAIS VALSIS!
(šo nupat, nupat esam iecēluši par šīgada leitmotīvu) |
|
|
| |
[1. Feb 2009|12:38] |
viens diezgan ērmots fakts no pagājušās nedēļas gaitām. pēc ilgiem mūzikizdevniecību ignōra gadiem esmu pats par savu naudu, turklāt pie pilnas sajēgas būdams, iegādājies skaņu kompaktdisku. nē, nudien nekas no 'livello raffinatissimo' tas nav, gluži otrādi, rūdītam snōbam šajā mirklī ir jāsarauc deguns dziļvagās. runa ir par banālu corriere della sera izdevumu kolekciju, ko katru nedēļu iespējams iegādāties preses kioskos līdz ar laikrakstu, ciktāl tas attiecas uz disciplīnu kā tādu. tās ir 25 dažādu skaņražu ōperas (snōbi degunus neatlaiž, bet sarauc vēl kādu nieku grumbainākus), katra tiek pārstāvēta ar kādu vēsturisku ierakstu, no kuriem pats svaigākais, ja pareizi atceros, ir no pagājušā gadsimta 90to gadu sākuma (tā turēt, snōbi, nehaltūrēt). ieraksti ir fasēti tādā cietvāku grāmatas formātā, iestiprināti tās pēdējā vākā, kamēr grāmatas apjomu veido iekšalapas, klātas ar aprakstiem par skaņraža radošo veikumu un konkrēto ierakstu, libreta darbības kopsavilkumu + pilnu libreta tekstu. turklāt ilustrācijas un mākslinieciskais noformējums ir dievīgs (snāpšotus raudzīt te)
pirmais izdevums bija verdi traviata un man tā izmaksāja apaļu euro (degunus, snōbi, degunus). atsevišķus brāņus esmu jau noklausījies un cita starpā teju ar zināmu pārsteigumu atcerējos, cik dievīgi skaista ir traviatas uvertīra (snōbiem deguni no raukuma sprieguma pašamputējas).
steidziet ka uz klīniku ar deguniem ledus maisiņā, mīļie snōbi, es tikmēr pagudrošu, kāds vīns man te labāk ies klāt, kad pēcpusdienā atvēršu balkona durvis, lai pavasarīgie saules iesildītie vēji liegi piepūš aizkarus, izņemšu no cietajiem vākiem plati, ielaidīšu to manā mājas miniteātrī un atsēdies uz dīvana baltā pārvalka pavēršu lappuses un ar inteliģenti tuvredzīga cilvēka grimasi, sekojot muzīkālajam matēriālam, metīšu aci lapu rakstos, kur stāvēs rakstīts kas aptuveni šāds:
TUTTI
Ben diceste le cure segrete
Fuga sempre l'amico licor. (te es nedaudz pie sevis tā zinīgi iesmiešos - khm-khm-khm) (..)
Beviamo.
(..)
Si', si', un brindisi.
(..) (..)
Adio!
(Partono alla destra.) |
|
|
| Gran Sasso |
[1. Feb 2009|19:08] |
trīsdesmitajos gados pacēlāja uz šo virsotni noteikti vēl nebija, taču benito, pavisam droši, tāpat kājām uz šejieni uzrāpās lai no dieva tā kunga perspektīvas palūkotos uz savu lolojumu. (mūsdienās par paaugstinātu samaksu attēlā redzamajā namā, benito apartamentā iespējams arī nakšņot. pārējie kambari acīmredzot bijuši domāti zemāka ranga militārpersonām, un izskatās pēc kuģa kajītēm. (pirms 2 gadiem reiz vienu nakti tādā pavadījām. toreiz, vakarā tinoties zem segas un apzinoties novietojumu telpā, pārņēma sen nepieredzēti sakāpināta mājīguma sajūta).
( campo imperatore )
vakar te bija mīnus 7 (tas par to pavasara vēju aizkaros), un pacēlājos šūpojoties, deguns brīžiem patiešām šķitās lobāmies nost. laika apstākļi te parasti ir nedaudz skarbi, varbūt tādēļ šī ir mana viena no pašām mīļākajām ārromas teritōrijām. arī kā slēpošanas kūrorts - kaut arī trašu salīdzinoši nemaz tik daudz nav, katra te pavadīta diena ir ļoti tieši pašas slēpošanas piepildīta. nevis kā citur, kur tāda žākstīšanās bieži vien sanāk. |
|
|
| |
[1. Feb 2009|19:56] |
un tomēr. gestern ist gestern, heute ist heut'
( mani 15 grādi ) |
|
|
| |
[1. Feb 2009|22:50] |
|
rikārs uz garas kājas, 45̊ |
|
|