| viss pieskaņots pulksteņa ciparnīcai |
[11. Nov 2008|09:19] |
man patīk: divi elementi, kas mani šorīt padarījuši par labi ģerbtu tēlu, lai es patiešām izskatītos pēc tā, pēc kā man šodien pēc kādas pusotras stundas jāizskatās. atcerējos par savu neapoles kurpju esamību (ar kurām jūnijā es ložņāju pa atkritumu metropoles sētu mūrētajām daļām - 1,5 m augstumā, desmitiem metru distances, kad balta jūra gāzās no debesīm un dzeltena plūda pa ielām un ietvēm), un tad galīgi nejauši uzsējās mana sen necildinātā zili rūtotā vilnas kaklsaite, kas šīrīta 10 grādiem bija kā dūre acī. + vēl pāris detaļas, par kurām var minēt vairāk nekā vienu nepaplašinātu vai lakoniski saliktu teikumu.
konservatīva kultūrpolitika dveš no katras manas drēbju vīles. ļaudis, ar kuriem te pēdējās dienas esmu runājis pa telefonu un šodien iepazīsimies personīgi, noteikti nebūs vīlušies (ja vien tie pēkšņi neizrādīsies kādi kreisie johnija walkera red label uzcītīgi mīļotāji).
vēl man piestāvētu viegli konusveidīgs cigārs un tikpat konusveidīgi salocīts il messagero padusē (kad es došos pa tritonu ielu piazzas campitelli virzienā). varbūt vēl kāds suns pie saites, di piccola taglia, ko uz sarīkojuma laiku varētu ieskapēt pieskatīšanai portierem. |
|
|
| |
[11. Nov 2008|10:12] |
kas ir dzīve, tik sapnis slikts.
labāk par bēdām šīm klusēt,
un ja nu reiz dzīvot ir likts,
dzērušam pavēnī dusēt.
|
|
|
| situ laiku pirms iziešanas |
[11. Nov 2008|10:21] |
atcerējos vienu sen lasītu teātra anekdoti, kas ietekmējusi manu vārdu krājumu dotajā disciplīnā.
proti, neatceros, kurš tur bija stāstītājs (1.persona), bet viņš vai viņa, kādā no a. upīša akadēmiskā dramas teātra provinces viesizrādēm nākamajā rītā pēc pamatīga banketa pie kāda no kolhozu priekšsēdētājiem ģērbtuvēs sastop tobrīd slavas apogeju baudošo ģirtu jakovļevu, nesvarīgā izskatā (burtisks tulkojums no kr.v.). jauniņā statusā būdams, autors draudzīgi vēlēdamies apvaicāties par meistara pašsajūtu, prātā savirknē šādu jautājumu (nu ko, grūti? paģiras?), bet izsprūk: "nu ko, grūti paģirst?"
jakovļeva meditatīvais skatiens ardzīvojas un skats visnotaļ izbrīnīts pievēršas jautātājam. "nujā.. tā to varētu nosaukt," viņš visbeidzot atbild.
nē nē, man nekas nekaiš. jūtos svaigs un saulains. turklāt, labi ģerbts, pārmaiņas pēc. |
|
|
| |
[11. Nov 2008|16:33] |
|
par nelūgtiem padomiem paldies nav jāsaka. |
|
|