| |
[28. Okt 2008|12:56] |
tīri pārsteidzoši, kā citreiz gadās nostaigāt pa naža asmeni, lai tā visnotaļ mizerabli neiznestos cauri.
jau kādu gadu eksistē grūti definējama apsēstība (ļoti, ļoti vieglā formā) ar kādu personu, kur esmu redzējis tikai žurnālā, un kuru man pāris reižu būtu bijis iespējams, t.i., ir bijis godājams iemesls uzrunāt, bet līdz šim tas nav izdevies (vecais stāsts par ierašanos nelaikā - gan par agru, gan par vēlu). taču nu tu esi sažņaudzis rokā (nē, trusi nē) telefona klausuli un esi nobriedis internetā sameklēt visviens kādu numuru visā miestā, jo uz to zvanot pavisam droši varētu tikt pie īstā, kā pabirst visādos lauku laikrakstos un universitāšu pētniecības institūtu mājaslapās publicēti nekrologi. |
|
|
| |
[28. Okt 2008|15:41] |
kvkzns šimvakaram komandē vien cepetīt.
daži labi citi cibcibi te arī kaut ko līdzīgu raksta un plāno.
tikai es taisīšu vienkāršāk. bez tur kāda vīna, un gruzīnu piedevām.
piemetīs kādu rozmarīna zaru, vīnu dzeršu klāt.
un manās lauku mājās būs malkas cepeškrāsns. cepešiem. |
|
|
| |
[28. Okt 2008|21:05] |
pārmaiņas pēc varu uzrakstīt, ka nupat esmu ēdis paša gatavotas bezgala negardas kotletes.
vea!!!! fubļa! (piedodiet)
te būs jāķeras pie tā zviedru brīnumšnaba, kas arī nav dzerams, bet ir nepārspējams, ja gadījies pa lielu izsalkumu saēsties kādus nebūt mēslus. kādu vecu vistu vai šīs te pašas kotletes. |
|
|
| |
[28. Okt 2008|21:10] |
|
nu un romā negaiss. wu pārradās no saviem tautu draudzības svētkiem izlijusi līdz vīlei, bet zaļajā ielokā starp mājām iespēra zibens. skats tāds, it kā pagalmā notiktu ātomsprādziens - pēkšņi viss ir gaišs kā pie gadsimta sākuma fotomākslinieka, savukārt grāviens teju nogāž no kājām un izkrata rūtis. šī bija kārtējā no reizēm, kad naivā vēlmē piebāzt dabai degunu pārāk tuvu, pēkšņi attopies asi noreaģējis un parāvis galvu atpakaļ, kad zaļā sūnu māmuliņa noklabina savus nopietni domātos žokļus pie pašas sejas. |
|
|