|
28. Okt 2008|12:56 |
tīri pārsteidzoši, kā citreiz gadās nostaigāt pa naža asmeni, lai tā visnotaļ mizerabli neiznestos cauri.
jau kādu gadu eksistē grūti definējama apsēstība (ļoti, ļoti vieglā formā) ar kādu personu, kur esmu redzējis tikai žurnālā, un kuru man pāris reižu būtu bijis iespējams, t.i., ir bijis godājams iemesls uzrunāt, bet līdz šim tas nav izdevies (vecais stāsts par ierašanos nelaikā - gan par agru, gan par vēlu). taču nu tu esi sažņaudzis rokā (nē, trusi nē) telefona klausuli un esi nobriedis internetā sameklēt visviens kādu numuru visā miestā, jo uz to zvanot pavisam droši varētu tikt pie īstā, kā pabirst visādos lauku laikrakstos un universitāšu pētniecības institūtu mājaslapās publicēti nekrologi. |
|