| |
[18. Sep 2008|14:51] |
man šodien ir ļoti koša zilzaļstrīpaina kaklsaite, kuru reiz visnotaļ tās toņa sajūsmināts biju nopircis, bet līdz šim vēl ne reizi nebiju sējis, jo allaž šķita pārāk uzkrītoša, un kur tad nu es tādā skatā, zin arī... turklāt tā nebūt nav, ka šodien esmu nolēmis tikties ar nez kādiem cirkus mākslimniekiem. gluži otrādi. tikšos ar māsu džemmu, ar kuru aprunāsimies par vienām telpām romas sirdī - starp campo un piazza navona - to pašu, kurā tādi liegi noplukuši sarkansamta aizkari, bet uz tur rīkotajiem sarīkojumiem ierodas mantijoti kardināli (uz kuru fona, t.i. otrādāk, kuru fōnā mūsu čangaļu monsinjors tāds nabaga radinieks - lauku pele vien ir).
šodien kaut kas ir mainījies, jo kaklsaite izskatās vienreizēji. tikai kas? |
|
|
| neieskaitīts |
[18. Sep 2008|15:39] |
uzgāju medijtelpā šādu daudzsološu pieteikumu:
"Izstādes dizaina monohronā krāsu gamma tiks izmantota arī «Dustrroom»
atklāšanas ceremonijā - pavārs Mārtiņš Sirmais klās svinīgo galdu tikai
ar melniem ēdieniem un Latvijas paviljona viesus pārsteigs ar īpaši
sagatavotu performanci."
p.f. ... ja vien par performanci nav uzskatāma viņa apbrīnojami nelaipnā saziņa ar viņam personīgi nepazīstamiem ļaudīm, kas pārmaiņas pēc nezināja, kādam megacelebritijam viņi atļāvušies uzdot pavisam parastu jautājumu, tad, pēc visa spriežot, tā performance bija izrādīta vismaz iepriekšējā vakarā, kas pavarnīcas meistaram bija laupījusi krietnu daļu no viņa personības šarma un, pieļauju, arī fiziskās labsajūtas. galds bija no sērijas "nekāp šajā sūdā, tas ir mākslas darbs" - tīra ironija par disciplīnu "saviesīgs sarīkojums + āžu bars, kas nevar vien nociesties, kad varēs izdrūzmēties ap bufeti". un neba nu ironija patiešām ir ēdama. savukārt fakts, ka mazajās glāzītēs, kuras, kā dzirdēju, kopējā krāsas formulā bija paredzētas rīgas oriģinālajam melnajam balzāmam, tika lieta kola, jo balzāma vairs nebija, visnotaļ apstiprināja aizdomas, ka uz performanci bijām ieradušies par vēlu.
|
|
|