| |
[6. Jul 2008|10:05] |
kvkzns sapnī bija pārvērties par žurku, un man savām rokām nācās viņu nošaut. vizuāli viss tika risināts, kā klasiskās pasaku filmās - tu nošauj šausmas uzdzenošu un uzbrūkošu briesmoni, bet tad viņa atburas un pārvēršas atpakaļ par tavu teju vienīgo īsti tuvo cilvēku. ar cauršautiem deniņiem.
lūk, viens šāds sapnis, un tu pamosties maiguma pilnu sirdi un tagad viņai taisi cappucino. ja būtu milti un prasmes, pat cornetto uzceptu. ar firziķu zapti, viņas iecienīto. nekā, nekā nebūtu žel. |
|
|
| |
[6. Jul 2008|10:19] |
lūk, kamēr rakstīju šo te ierakstu, cik sasodīti labs un maigs šorīt esmu pamodies, pārkarsēju pienu un pie visa klāt vēl biju spiests izcīnīt asinis stindzinošu cīņu ar plaša mēroga piena plēvi.
(tiesa, pēc tam to ar pirkstiem makarējot izlietnē nost no karotes, nonācu pie secinājuma, ka pēc konsistences visnotaļ atgādina to piena produktu, no kā tiek gatavota mozzarella. khmm...) |
|
|
| vēl pāris pēdējā sapņa elementu |
[6. Jul 2008|11:18] |
tad vēl es šonakt paguvu vizināties ar milzīgu krūizlaineri pa venēcijas kanāliem, pieķēries no ārpuses pie tādām kā metāla trepītēm - gluži kā pie mierlaiku tramvaju aizmugures. kāda tur 6. stāva augstumā. mājas venēcijā, tiesa arī bija paaugušās. uz viena no pagriezieniem kritu zaļajā kā tahūns venēcijas kanālu ūdenī.
tad ar pie jostas redzamā vietā piekārtu megasadalītāju-pagarinātāju (kam laikam vajadzēja zimbolizēt manu celtnieka vai vismaz elektriķa kvalifikāciju) nejauši iegāzos kaut kādā prezentācijā, kur tiku atpazīts un ar aplausiem uzņemts, bet uz ekrāna tobrīd akurāt tika projicēts LNB stikla kalna, aka gaismas pils attēls. uz aplausiem atbildēju, izvelkot no sava megasadalalītāja-pagarinātāja vadu ar štepseli galā, sacīdams "redziet, esmu darba gatavībā!" aplausi pārauga vētrainos aplausos, vietām ovācijās.
pēc tam bija mistika uz vanšu tilta - milzīga avārija ar daudziem cietušajiem. kad to bijām izlavējuši, teju pie arhīva ēkas uz ceļa mētājās vairākas sabrauktas megažurkas. vecajā imantas dzīvoklī atgriežoties, sastapu noraizējušos mammu un jaunāko brāli. viņi teica, ka kvkzns esot pārvēties par žurku. "es zinu" atbildēju. brālis pasniedza revolveri, sacīdams, ka viņam kā svainim neceļoties roka.
tālāko jūs jau zināt, zvērināto un piesēdētāju kungi.
(vārdsakot kaut kāda šausmene ar kosmiskajām žurkām un kartona nacionālo bibliotēku, kas tika risināta manas personiskās ģimenes drāmas mērcē) |
|
|
| Urā! |
[6. Jul 2008|13:46] |
|
lai dzīvo vidējās paaudzes deju ansamblis "Sānsolītis"! |
|
|