| |
[25. Apr 2008|23:51] |
| [ | Patlaban klausos |
| | OST "Sleuth" | ] |
man liekas ka kaut kur ne vairāk kā stundas attālumā no romas ir kāda vieta, kurp rīt aizbrauksim. un vēl, ja tur tā vienkārši varētu palikt pa nakti kādā lauku mājā, biezi mūrētā, un naktī uznāktu lietus.
varētu tā stāvēt pavērtās durvīs. skatīties telpu gaismas notvertajā lietus lāšu kritumā un mazliet nožēlot ka esmu atmetis smēķēt.
--------------------------------
gultas veļa būtu vēsa un mitra. tādā ieguļoties saproti, ka ne jau lietas, silts un patīkams esi tu pats. turklāt, lietus līst arī tad, kad tevis nav klāt. bet mājas kļūst mājīgas tikai tad, ka tu ar tādām mājīgām acīm uz tām paskaties. pats par sevi viss ir vieni vienīgi minerāļi, organiskas vielas un statistika.
--------------------------------
amors ir mazs, tukls un izlutināts riebeklis, kas ar savu "straumes" loku šaudās uz cilvēkiem. viņa acīs cilvēki ir tikai inerta matērija, kas paši par sevi nekustēsies, kamēr nebūs saņēmuši attiecīgu impulsu. viens lērums it kā lietišķu sieviešu visnotaļ nopietnas lietas īsteno ar krietnu, kaut gaisīgu, tak tomēr gultas faktora klātbūtni. bieži izrādās, ka minētais gaisīgums ir tikai mana naivā un neaptēstā prāta produkts. bet sava lōģika, kaut arī diezgan derdzīga, tajā visā ir. kā lai minerāļi, organiskas vielas un statistika pašas iekustētos, ja tām viens sprogains riebeklis neiemauktu ar "straumes" bultu, kuras galā tāds sulīgs piesūceknis.
--------------------------------
derdzīgs ir viskijs, kuru ilgus mēnešus neesmu aizticis, bet te dienas pašās beigās esmu tomēr ielējis, un nepārliecināti nostrebju pa mazam malkam. un par smēķēšanu bija tā, ka mirklī kad no tās atteicos, izjūtu analīzē biju nonācis pie atskārsmes, ka tabakas dūma izraisītais efekts patiesībā ir viegla nelabuma sajūta. tā brīžos, kad jutos īpaši labi, teiksim biju izcili paēdis, padevies kāds labs teikums, formulējums, veiksmīgi nokārtots sarežģīts jautājums, laukā smaržoja zeme un lija lietus, izgaismots rakstāmgalda lampas staros, kad es uz to maiguma un sajūsmas pilnām acīm raudzījos, eskalēdams šīs vibrācijas savā iekšējo šķidrumu apritē, tad tā vien allaž roka stiepās pēc viena piesūcekņa, kas uzdzītu vieglu nelabuma sajūtu. |
|
|