līdz ar saules lēktu viss iet vaļā. zvejnieki atgriezušies no zvejas, sakrauj kastes plačos pie ieejām uz apjumtajām tirdzniecības vietām, kurās lielākoties šeptē zivju tirgoņi. zvejnieki ir gluži kā no caralaika fotogrāfijām - dabas mātes apmīļotām sejām, bez zobiem un skaļām balsīm, saucot tirgū ieklīdušās matronas un mājsaimniecību vadītājas aplūkot šīrīta lomu. tirgotāji sapērkas materiālu no tiem, kuri paši tirgoties nejēdz vai nevēlas. tad vēl vairumā, zivju ingrosso tirgos pieejamo tālāku jūru zvejojumu. šie izskatās mūsdienīgāk, un dažs labs tirgošanos apvieno ar tarkšķēšanu pa mobīlo.
un tad ierodies tu kādu smalku ļaužu sabiedrībā uzposies vizītsvārkos un nesen iegādātajā mētelī, staigā apburts pa placi. bruģis zivju eļļas, sēpijas tintes un citu jūras dzīvniekiem (pirms tie pārvērtušies par jūras veltēm) raksturīgu iekšējo šķidrumu straumēm gāžoties diendienā pāri, mirdz spožāk par tavām izejamajām kurpēm, īpašus akcentus tā nokrāsai piešķir mirgojošās zvīņas. apbrīns par apkārtnē redzamo mijas ar bažām neiekāpt kādās ķidās. līdz ar to gaita, klīstot pa tirgu, gluži kā gārnim. klājiens slidens kā vells, un pakrišana uz tā pilnīgi noteikti nozīmētu jaunas kārtas iegādes nepieciešamību.
nav nebūt vairs necik agrs, līdz pusdienas laikam, kad viss vērsies ciet un pāri ies vīri ar šļūtenēm, ir vēl kādas 4 stundas. tu lidini skatu pār zivju galdiem un... jā... kā tik te nav, gliemenes visdažādākās, astoņkāji, kalmāri un dažādi citādi mīkstmieši, vēži un vēzīši; vīrs, kurš šķēlē zobenzivi kā tādu baļķi, un tai blakus kā drauds stāv tās galva ar augšuppavērstu pusotrmetrīgu durkli; jau aptveramāku izmēru un formu zivis sākot no mazītiņām līdz jau atkal milzīgām.

uz tām lielākajām raugies un klausies stāstu par kārtīgākajām namamātēm un ķēkšām, kuras atbilstoši savas dzīves svētākajai misijai ieradušās uz tirgus pašu atvēršanu un pašas brangākās greizsirdīgi jau nolasījušas savu mājinieku maltīšu vajadzībām.

trekns un tumīgs baroks te valda kā pilsētas ēkās, tā pilsētnieku prātos. pārējos, gan celtnes, gan cilvēkus, nav vērts ņemt vērā. zvejnieks te ir zvejnieks, bīskaps - kā jau bīskaps, bet viņa māte, ja sirmgalve vēl dzīva, gluži kā jaunava marija. cilvēki viņu ieraugot, met krustu.