|
3. Feb 2009|13:01 |
|
nu, jaa. nevaru nepiekrist tam, ko tu raksti ievadaa... tad, kad liekas, ka beidzot lietas saak ieiet kaut kaadaa normaalaa gaitaa, kad liekas, ka viss nu ir kaartiibaa un taa vareetu dziivot ilgi, ilgi, ilgi - dabuu speerienu pa pakalju un saproti, ka atkal jaasaak apguut kaadas jaunas lietas un jaasaak zinaamaa meeraa no nulles punkta. tikai tas nulles punkts ir pakaapiiti augstaak nekaa ieprieksh. shobriid, ja skatos uz peedeejiem gadiem 14, tad laikam esmu dabuujusi jau ceturto vai piekto speerienu pa pakalju un nepiecieshamiibu saakt dziivi dziivot savaadaak. kad saproti, ka jaa, it kaa ir pareizi tas, kaa liidz shim esi domaajis kaa jaadziivo dziive, tomeer sanaak, ka ir jaaieviesh zinaamas korekcijas un jaapaarveertee lietas. nemitiiga sevis attiistiiba un lietu paarveerteeshana. |
|