|
19. Jan 2009|20:07 |
sen neesmu rakstījis par gardumiem. niente, nekas īpašs jau nebija. principā, gribēju tikai pieminēt s.andrea cantīnas jaunvīnu, ko šodien atvākojām pie visai primitīvi pagatavotas vistas. no tās tika ņemti divi krūtiņgabali, sagriezti mazākos kumosiņos un uz čuguna pannas ātros gāzes staros cepti, uzfeinoti ar provansas zālītēm un balzāmetiķi. balzāmetiķis ģifti izlaida skurstenī un brīnišķīgi piekaramelizēja viegli sasvilušās provansas drabiņu druskas, bet māja brīnumaini smaržo joprojām.
vīns bija vienreizējs. atceros, vīndarītavā tas garšoja kādu nieku svaigāk un puķīgāk. tagad jautās jau tāds kā pusaudzis, tiesa, vēl ar pilnu maigu izlases ogu sulīgumu + liegi samanāmu balss lūzumu. nākamruden šo pārlasīdams, es raudāšu gaužas asaras kādā valdemāra, dudajeva vai lielirbes ielas vōnungā, atcerēdamies terracinas vīna lauku veltes. |
|