tītars, II cēliens |
[27. Nov 2008|20:09] |
kas to būtu domājis, ka tītaram to ādu ir tik sasodīti grūti jēlam novilkt. biju spiests kapitulēt un laist viņu kastrolī tādu, kāds ir. toties jūt atkal manas aknas, ka būs hārds intīms. vino romano rosso 'oleano amabile' bija tik maigi saldens un garšās piesātināts (manam māmuķim ļoti garšotu svaigā veidā), ka kompānijā ar tām (pēc visa spriežot) muskatriekstu saturošajām garšvielām vienā uzkaršanas fāzē trakoti nosmaržoja pēc karstvīna. un tad es nodomāju, nu bet imbambels, varēju taču šo te autentiski saldeno dziru pataupīt kādam karstvīna vakaram. t.i., kad temperatūra tā noturīgāk dzīvos zem 10 grādu atzīmes un kad mēs būsim atgriezušies no slēpošanas.
olīvas sāļumam toties piebēru divtik kā vakar.
nupat aprozīju gaļas gabalus, viss no skata un smaržas viedokļa notiek pareizi. savukārt dainu skapī izraudzījos pjemontes 2005. gada grignolino d.o.c. no fontanafredda vīndarītavas serralunga d'alba pusē. dainuskapī šīs kastes vīni uzturējušies ilgāk par gadu, ne sevišķi mīlēti, ka lielākā daļa ziemeļnieku (mums te tomēr tādas meridionālākas tās gaumes). šis, šķiet, ir pēdējais. un lai tad arī izput, tā lepno pjemontiešu godība. dzīvosim turpmāk ar sapņainu skatu uz sicīliju. jāiet darbināt viļķis, kamēr gaļa vēl nav gatava. |
|
|
Comments: |
Itālijas pateicības diena?
patiesi, patiesi - bija izkritis no prāta.
Labi trāpīts. Vakar tītars, šodien trusis - tā jau būtu poza
mm. iziešu uz balkona vakariņu vidū māt ar tītara kāju tajā virzienā, kur kasija ceļa otrā pusē plešas amerikāņu skolas mauriņi. neviena cita, kam tā tematiski pateikties, man te tuvumā nav.
Ciba un taas iemiitnieki Vienmeer ir tavaa Tuvumaa! ;) | |