situ laiku pirms iziešanas |
[11. Nov 2008|10:21] |
atcerējos vienu sen lasītu teātra anekdoti, kas ietekmējusi manu vārdu krājumu dotajā disciplīnā. proti, neatceros, kurš tur bija stāstītājs (1.persona), bet viņš vai viņa, kādā no a. upīša akadēmiskā dramas teātra provinces viesizrādēm nākamajā rītā pēc pamatīga banketa pie kāda no kolhozu priekšsēdētājiem ģērbtuvēs sastop tobrīd slavas apogeju baudošo ģirtu jakovļevu, nesvarīgā izskatā (burtisks tulkojums no kr.v.). jauniņā statusā būdams, autors draudzīgi vēlēdamies apvaicāties par meistara pašsajūtu, prātā savirknē šādu jautājumu (nu ko, grūti? paģiras?), bet izsprūk: "nu ko, grūti paģirst?" jakovļeva meditatīvais skatiens ardzīvojas un skats visnotaļ izbrīnīts pievēršas jautātājam. "nujā.. tā to varētu nosaukt," viņš visbeidzot atbild.
nē nē, man nekas nekaiš. jūtos svaigs un saulains. turklāt, labi ģerbts, pārmaiņas pēc. |
|
|
Comments: |
From: | dzeina |
Date: | 11. Novembris 2008 - 17:47 |
---|
| | | (Link) |
|
akdies vakar Jakovļevu redzēju piemājas Rimi [ja tas nebija viņa gars], labāk nebūtu redzējusi
kas ta viņam noticis, vecs kļuvis :) ?
From: | dzeina |
Date: | 11. Novembris 2008 - 17:58 |
---|
| | | (Link) |
|
man viņš kā Uldis patika :(
man gan ne. tiesa, reiz, neatceros, kurā izrādē, katrā ziņā tas bija tāds nopietns gabals, viņš tēloja vīru, kas, ienācis istabā, noņem cepuri. bet kāds viņam to cepuri laikam bija krietni saelektrizējis, jo tiklīdz tā bija nost, viņam visi mati sacēlās gaisā. NT konservatīvā publika sāka labi audzināti rīstīties kabatlakatiņos. kaut kas līdzīgs reiz notika ar znotiņa matiem "cilvēks, kurš bija ceturtdiena" ģenerālmēģinājumā. nu lūk, pēc šī gadījuma raugos uz viņu, kā aktieri, ar simpātijām.
From: | dzeina |
Date: | 11. Novembris 2008 - 18:17 |
---|
| | | (Link) |
|
par to "man gan nē" - nu bet lōģiski, tu taču nekad neesi bijis 10gadīga meitene!
tiesa. man ļoti patika gurčenko un lilita ozoliņa. bet no barbaras briļskas vispār varēja nomirt. | |