|
24. Sep 2008|22:28 |
[lasu flisti]
"No lielā, plašā okeāna ieradās mūsu resnais, baltais virsaitis. Te ir
tā vieta, kur viņš izpeldēja malā, kad ziedēja maizes koks. Kaut viņš
vienmēr paliktu tāds pats resns un lielisks, kāds bija toreiz!'
interesanti, vai kāds nav novērojis, vai vīrieši, kļūstot par tēviem, arī kļūst resni?
par manu fāteri ir šitāds skaists stāsts.
reiz 92.gadā, kad mēs ar brāli pirmoreiz bijām ārzemēs un visas lietas stāvēja pavisam citādi, mēs mājupceļā no francijas vienā lētā vācu veikalā izdomājām, ka jānopērk fāterim bikses. mammai kleitu jau bijām nopirkuši.... ........ .... (pag, tūliņ nomierināšos, pagrūti rakstīt )...
:DDDDDDDDDDD
nu lūk. ... (nē... nevaru)
ok.
tātad tajā lētajā veikalā kaktā bija tāda kaste, kur visu ko varēja dabūt par 5 markām vai kaut kā līdzīgi. tā bija solīda cena tiem laikiem, ņemot vērā, ka ar mūsu toreizējiem kuņģiem un vestibulārajiem aparātiem par to naudu jūrmalas gatves 53. nama 9. stāvā varētu plītēt veselu nakti visi mūsu tuvākie draugi, smēķējot importa cigaretes, turklāt.
tad nu mēs piegājām pie tās kastes, izcilājām visādus loriņus, kamēr pa ķērienam pagadījās tādas zaļas quasidžīnauduma bikses. atceros, kā brālis tās izcēla no kastes un, paņēmis pie jostasvietas izplēta (teju visu roku atvēziena amplitūdu) Derēs? - viņš jautāja. Derēs, es pārliecināti apstiprināju. Vārdsakot, man ir grūti iztēloties, kādam būtu jāizskatās mūsu fāterim, lai viņam tās bikses patiešām derētu. Tēva institūtu mēs bijām krietni pārvērtējuši.
Rīgā atgriezušies, bet bija jau dziļa nakts, mēs vecākiem izdalījām dāvanas. Caur zināmu sarūgtinājumu izrēkušies par mammu mūsu pirktajā "debesbraukšanas tērpā" (tā šī kleita tika nodēvēta), mēs patiešām gandrīz uzbraucām debesīs, kad fāters sāka uzlaikot mūsu nopirktās bikses. Tur pavisam droši kādu vēl varēja paķert līdz. Varbūt pat visus divus.
Kleita aizgāja vienai mūsu radiniecei ar māksliniecisku ievirzi, derēja kā modelei. Bet bikses fāters pāršuva, pats savām rokām. Viņš mums tāds praktisks vīrs, kā stāsta, armija viņu par tādu padarījusi. Nu, labi, diez ko skaisti nesanāca, bet bez praktiskuma, viņam piemīt arī pieticība un stojas spēja.
|
|