| |
[24. Sep 2008|00:29] |
uz galda man viens praktisks parastais zīmulis ar kādas viesnīcas nosaukumu un dzēšamgumiju galā. neatceros, ka būtu to speciāli ņēmis. bet toreiz man neko priecīgs prāts nebija un daudz ko es varētu būt sadarījis un savācis sev līdz i nedomājot.
šajā viesnīcā saskaņā ar kādu rakstu darbu esot mitinājies ari Tomass Riplijs.
tad vēl visādi maukustāsti tur esot norisnājušies,
bet viesnīca tos tikai piemin un diskrēti detaļās neieslīgst.
man savukārt sanāca pa trim reizēm dienā iet dušā un pa divām skūties.
kā arī bez apetītes un jebkādas intereses par eventuālām alternatīvām gavēt pie dāsni klātiem galdiem.
pareizi, un divus vīnus es nopirku ielas pretējās puses enotēkā (nez kur tie tagad iegrūsti, neatceros, ka būtu tos dzēruši), turklāt lai tiktu tiem klāt, bija jālien pāri diviem žogiem un jāšķērso ašpadsmit metru plats ceļa klājiens, pa kuru tobrīd norisinājās giro d'italia velobrauciens. sak, kas tur - velosipēdisti. bet kad viņi nesās garām un uzreiz pēc viņu pazušanas beidzot saņēmos veikt man neraksturīgu sabiedriskās kārtības pārkāpumu, sajutos kā kāda plikpupu zemene, kas izlēkusi monzā apkampt kimi raikonenu akurāt brauciena vidusdaļā. |
|
|
