puspasaulei sastāstīju, kā taisīšu piparkūku mīklu. un re, uztaisīju arī. divas - vietējo un ajūrvēdisko, vēl ir plānā viena džindžerīgāka. protams, tās receptes tikai iedvesmai, es laikam nemāku pēc viņām, jo man cūku tauki bija kokosriekstu eļļa, abās bija speltas milti, ne parastie, cukurs uz pusi vai trešdaļu mazāk, iesals visur, kur viņi gribēja ko citu, un garšvielas 2-3x vairāk. mīklā gan nekas ass nejutās. ceru, ka vismaz izcepot būs mazliet tā, ka mute nokūp. prasās asumu. voila. un tagad varu domāt par to, ka vajadzēja tai laikā strādāt. bet man ir vispārējās pārdomas par to, kāpēc tie garie darba vakari un ka vēlos justies daudzmaz labi jau tagad, nevis gados 60. vēl virtuvē iekļuvis pak čoi, kuru ielikt salātos. vispār, kaut kā daudz salātu, jo tik vienkārši un tač dārzeņi ir labi. un garšīgi. viss, miegs. to es joprojām nemāku sev nodrošināt pareizajā daudzumā. | 
