vieta

Bet zin kā, pirms kāzām balodīši dzīvo tādā idillē, un precas viņi ar pārliecību, ka uz mūžu mūžiem, līdz kapa malai un pat pēc tās. :)
Man šajā jautājumā ir divejāds viedoklis, nu tāds no diviem skatu punktiem.
1) Pirms kāzām ierunājas topošā sieva - mīļais, mums jāsastāda laulības līgums, ja nu gadījumā mēs šķirsimies! Vīrietis bildināja šo sievieti, jo ir pārliecināts, ka viņa ir tā īstā un vienīgā, bet, paskat, tā kaza sāk plānot mantu sadali šķiršanās gadījumā, njā škrobīgi.
2) Tieši tā, piekrītu Tev. Gabals jau nenokritīs, ja jau laikus padomās visus iespējamos variantus, pie kuriem var novest laulība. Galu galā, ja laulība būs laimīga un izdevusies visās tās izpausmēs, tad tādu līgumu nemaz nevajadzēs izmantot.

Es saprotu, ka juristu praksē tas ir pašsaprotami, bet man ir zināms tikai viens pāris, kurš precoties noslēdza laulības līgumu, un abi ir juristi, pārējo gadījumā pat ieminēšanās par tādu līgumu varētu likties divdomīga, pat dīvaina. Bet varbūt viņi par to skaļi nerunā, bet tāds pastāv.

(Dot pretī)(Thread)

Tā jau ir, ka mums pieņemts, ka laulība tāds dziļi garīgs utt process, kā tu par mantu sāc domāt, tā uzreiz baigais materiālists skaities :) kaut gan reāli jau tāpēc tā laulība ir, lai divi kopā dzīvojoši cilvēki noregulētu savu kopējo/atsevišķo mantisko pusi.. jo pēc idejas jau valstij vienalga par to lielo ļubestību [labi, es te varbūt pārspīlēju, nezinu], svarīgi ir, lai kaut kā regulētu to kopā dzīvošanu, atvieglotu gadījumus, kad kāds no pāra nomirst, kas notiek ar mantu utt.

(Dot pretī)(Parent)