es sāku domāt - bet kā tad ir ar to līgumu - viņš sadala to, kas ir pirms precēšanās, vai arī to, ko iegūst laulības laikā, jo (ja jau šķiras) nebūtu godīgi, ka katrs dabū to, kas ir uz viņa vārda, kjip tētis dabū dzīvokli, mašīnu un mamma kaķi (lai gan manam kaķim pasē kā īpašnieks ir rakstīts tētis, jo viņš ved kaķi pie ārsta :D ). Un ja tas netiek uzreiz sadalīts, tad problēma paliek tāpat...
tas, kas katram ir pirms precēšanās, katram pašam arī pieder, strīdi var sanākt par to, kas iegūts laulības laikā. un līguma doma ir tur ierakstīt, piemēram, ka nopirktais dzīvoklis pieder tam, auto tam, bet vēl kas tam, lai nav jāstrīdas par dalīšanu. tiesa, var arī līgumu par to, ka viss, ko katrs nopērk un kas pirms tam piederējis, pieder abiem kopā. tas viss tā, pēc vajadzības un gribēšanas. un par to, kas uz kura vārda [tālākais ir kā likumā, bez līguma] - ja iegādāts laulības laikā un otrs ir ieguldījis savu daļu darot vai ar naudu, tad viņš, to pierādot, var arī viņu dabūt [problēma praktiski pieradīt un sadalīt, kas kam un cik daudz pieder]
| |