vieta... |
| ||||||||||||||
Kā būt neīstam saraksts. Tur lol pēc lol Look at pictures of cute baby animals. Looking at pictures of cute baby animals has been shown to boost your cognitive and motor performance because it narrows the breadth of your attentional focus. lol Secinājums turklāt izrauts no konteksta. Man piemīt visas 7 īpašibas. Labākais, viss ir atkarīgs no novērotāja skatpunkta. Konferences da jebkādās esmu iemācījies to ka uz 1 lietu var paskatīties tā kā liksies tas lādiņš, ko meklē zvirbuļi sūdos un teikt tur ir silti un tūr tīk, tīk labi.
Es alkstu pēc dzīvošanas mežā, kaut kur tālu, tālu prom no civilizācijas. Tādu vietu gan vairs nav :D Vienīgais kas vajadzētu komunikācijai, satelītnets. Nū reizēm, lai pašausminātos par to kā dzīvo cilvēki tur. Un arī regulāras alus piegādes, domāju ka pats varētu brūvēt to, tomēr neatzīstu visus mājalus par aliem :D Nuu vairaak bija doma: laimiigs cilveeks https://www.youtube.com/watch?v=mSW4Mqi
Šon izdomāju labāku piemēru/skaidrojumu. Piemēram situācija, bērns no dzērāj nelabvēlīgas ģimenes iet skolā. rodas problēmas. viņam piespēlē psiholoģi, kura mēģina viņu "uzkačāt" pēc tādiem punktiem kā tur augšā, lai tas justos laimīgs. Manuprāt pilnīgs sūds. Pirmkārt pārsvarā psihologi ir pasisti programmējami muļķi, iedomājies ainu ar Ainu. Viņi neviens nerisina cēloņus, bet māca ignorēt problēmas. Ar bērniem nesanāk, jo viņi ir patiesāki. Un tad nu konferencēs stāsta cīk kruti ir viņi un pacienti sulbi, smagi :D Nē nu vari censties izveidot sevi, kā tu dari, par turbozaķi, kas smaida un ir laimīgs - tik kāda cena un vai tava rīcība dod pasaulei labumu, kāda ir tavas laimes cena. Vai piekāst kas neatbilst, neder tev ir laime? Manuprāt cilvēkā jābūt laimīgumam un nelaimīgumam, jābūt vēlme darīt citus priecīgus un kāds tev ar darīs un tu būsi laimīgs. Piemēram, pagašnedēļ uz ielas kaut kāda sētniece pensionāre [tas gan atsevišķš stāsts kā lv dzīvo vecie cilvēki] lūdza paludza uzkarināt karogu, nstādos priekšā kā viņa to taisījās izdarīt pati - tev vajadzēja redzēt viņas smaidu. 3 sekundes laimes/prieka/atvieglojuma, turklāt patiesi. Nekādi pasistie laimīgie turbozaķi tā nesmaida. Manuprāt laime nav iemācīties ignorēt ļauno, ignorēt slikto un nīgrumu.
Jāsāk ar to, ka to ierakstu pamatā piefiksēju, lai vnk kkad izlasītu kārtīgāk, ideja iedziļināties ir vairāk tajā produktivitātes listē, bet tam, savukārt, sakars ar ugunskuru ir tik liels, ka gribu spēt mazāk laika veltīt tam, lai nopelnītu $, par kuru atļauties sēdēt tieši pie tā ugunskura un ar tiem, ko gribu un kad gribu :) Tā kā absolūti neiebilstu, ka laimīgums ir citās, bieži sīkās lietās un tur nav ko būstot, pie tam mērķis nepavisam nav vislaik smaidīt. Drīzāk necepties tur, kur tas nevienam nafig nav vajadzīgs, vismazāk jau man pašai. A par psihologiem, viņi, maitas, nav nemaz tik pozitīvi.. pa lielam drīzāk parāda to daļu, ko negribās redzēt un liek kustināt smadzenes. Pēc Ainas nav jāspriež par visu ainu :D.
| ||