| skābās vīnogas senlatviešu gaumē. |
[28. Nov 2007|14:24] |
(es te turpinu iepazīt dziesmiņas)
dziesma "bij man vienas rozes dēļ" ir dīvaina.
dziesmas galvenais varonis ir vīrietis,kam nekas nav labi. tā vietā, lai priecātos par rozēm savā dārzā, viņš vaimanā par žoga izmaksām. tā vietā, lai priecātos par skaistu meiteni un savu mīlestību, viņš vaid, ka tālu līdz viņai jājāj, un benzīns dārgs!
es pilnīgi varu iedomāties šo tipu! ir tādi, kam egoisms un citu cilvēku necienīšana ir sejā ierakstīti. tas gan krietnā pusmūžā nāk redzams.
tad nu viņš aizjāj pie meitas nopietnos nolūkos. meita varbūt nopukst "jā, tfū, rupucs gryb jau pricātīs", bet par to dziesma klusē. ar akmini arī viņa nesvīž. tikai atsakās sniegt roku, jo laikam jau pietiekami labi pazīst knauzerīgo sakārni.
tā vietā lai atzītu noraidījumu, šis nāk klajā ar absurdu piedāvājumu: ja tu mani noskriesi, tad es tevi precēšu, bet, ja nenoskriesi, tad nē.
kura normāla tautu meita ies jozt pakaļ tādam, kam pat roku nevēlas dot.
tā nu knauzerīgais vecūksnis var visiem stāstīt, ka ir neprecējies nevis tādēļ, ka neviena viņu negrib, bet tādēļ, ka neviena nevar viņu noskriet.
============
literatūra
Bij man vienas rozes dēļi,
Trā, di, ridi,
Tādu augstu sētu vīti,
Tradi, ridi, ridi, ralalā.
Bij man vienas meitas dēļi
Tādu garu ceļu jāti.
Es izjāju vakarāi,
Sav galviņu nodomājis.
Garām jāju viņas sētu,
Viņa stāvēj klētsdurvīs.
Klāti jāju, roku devu,
Viņa roku man nedeva.
Aun, meitiņa, baltas kājas,
Nāc ar mani tecētiesi;
Ja tu mani notecēsi,
Būsi mana līgaviņa;
Ja es tevi notecēšu,
Būs man cita mātes meita. |
|
|
| āvu āvu baltas kājas |
[14. Nov 2007|13:17] |
dziesma "āvu āvu baltas kājas" -
vai kāds zina, par ko īsti viņa ir? kas ar to ir domāts?
laikam jau tā nav par bižutērijas izgatavošanu, pazaudēšanu un atrašanu, jo tas stāsts ir pārāk nereāls.
priekš sūrā stāsta par goda pazaudēšanu un atdabūšanu meldiņš pārāk priecīgs, turklāt beigu detaļas galīgi nesaprotamas. kā gan to godu varētu atdabūt ar laivu.
laivu būvēšanas īsais kurss arī tas nav.
par ko īsti ir šis gabals? (bērnībā gan domāju, ka par bižutēriju.)
==============
izmantotā literatūra:
Āvu, āvu baltas kājas
Āvu, āvu baltas kājas,
Lēcu dārziņāi.
Lēcu, lēcu dārziņāi,
Plūcu baltas rozes.
Plūcu, plūcu baltas rozes,
Pinu vainadziņu.
Pinu, pinu vainadziņu,
Liku galviņāi.
Liku, liku galviņāi,
Gāju jūrmalāi.
Sacēlāsi rīta vēji,
Nopūš vainadziņu.
Nopūš manu vainadziņu
Jūras dzelmītēi.
Tais’ brālīti oša laivu,
Brauc pēc vainadziņa.
Oša laiva, smaga laiva,
Tā grimst dibenā.
Tais’ brālīti liepu laivu,
Brauc pēc vainadziņa.
Liepu laiva, viegla laiva,
Vējš dzen maliņā.
Tais’ brālīti ziedu laivu,
Dzen pēc vainadziņa.
Ziedu laiva, laba laiva,
Pārved vainadziņu. |
|
|
| rūžeņa |
[8. Nov 2007|09:44] |
ir tāda latgaliešu tautas dziesma par rūžeņu sorkonā dōrzā.
lakam jau meitenēm domāta.
beidzas pavisam ikdienišķi - "pi to jaunū īšu, vainadzeņu dūšu".
kad pārtulko mūslaiku valodā -
iedomājos bērnudārznieču kori dziedot "nu tik kniebšos, nu tik kniebšos, tralalā".
kaut kas tais senajos laikos bija citādāk.
jeb es kaut ko nepareizi sapratu?
(es te visu laiku paplašinu savu dziedamo repertuāru) |
|
|
| select 2 |
[14. Aug 2007|03:06] |
es nolēmu tomēr iepirkties no Select.
tur ir tādas supersiltas Nasa zeķītes.
bet apraksts stpri pieticīgs.
labākajās tradīcijās apraksts varētu būt tāds:
superstilīgas zeķītes - radītas tieši tev! uzvelc un novelc - kad vien vēlies! iepakojumā divas zeķes!
tu vari tās izmazgāt un lietot atkal un atkal! |
|
|
| select |
[9. Aug 2007|14:51] |
kad pienāk SELECT katalogs, man ir mazi svētki. neko gan no turienes neesmu pasūtījusi, bet man ārkārtīgi patīk lasīt viņu aprakstus.
nu vajag taču mācēt ikvienā lietā saskatīt kaut ko unikālu.
šajā numurā, piemēram, ir tāda lampa:
iededziet gaismu - kad vien vēlaties!
un parasta vaskadrāna ir nosaukta par brīnumgaldautu, jo to var noslaucīt ar lupatiņu.
bet nu ko tur, katra manta un teikums man liekas bezmaz šedevrs.
tos aprakstus varētu izlietot kā mantras. |
|
|
| little miss sunshine |
[17. Jan 2007|19:30] |
šī filma kavējas manā atmiņā jau vairākas dienas. tā lakam skaitās komēdija, bet es to lāgā nepamanīju. vēl jāpiebilst, ka tā laikam ir sieviešu filma, jo tur pilnīgi nav šaušanas un pakaļdzīšanās.
filma ir par ilūziju zaudēšanu. varbūt kritika par lielo amerikāņu sapni.
kad garlaicīgā filma "million dollar baby" dabūja oskaru, viens no vietējo kritiķu skaidrojumiem bija, ka tur ir atrādīts amerikāņu sapnis - ka ja tu kaut ko ieņem galvā un daudz strādā, tad tu to noteikti sasniegsi. un ka filmas par šitādu sapni parasti ir veiksmīgas.
filmā par saulstariņu arī visiem ir tādi pamatīgi sapņi, un varoņi purpina frāzes par lūzeriem un vinneriem gluži kā no grāmatām par pozitīvo domāšanu, kādas biezā slānī pie mums tiek tulkotas no amerikāņu autoriem.
filmas gaitā izrādās, ka viņi visi ir iegrimuši nereālās ilūzijās. puisis, kas sapņo kļūt par lidotāju, to nevarēs, jo ir daltoniķis; meitene, kas sapņo kļūt par skaistumkaralieni, ir stipri resna un citādi nepiemērota. vīrs, kas grib pārdot savu ideju, uzzina, ka tur nav nekā, ko pārdot.
droši vien ir daudz filmu par ilūziju zaudēšanu. daudzi ciniski un kuņģa čūlas mocīti režisori ar prieku uzņem pretīgi drūmas filmas par šo tēmu. taču šai filmā nav nekā pretīgi drūma, tādēļ autoriem ir iespēja iet tālāk.
tie, kam ir sava ilūzija, savs kārtīgais amerikāņu sapnis, ir pilnīgi neciešami tipiņi. zaudējuši savu ilūziju (pareizo amerikānību), viņi kļūst pavisam patīkami, nu patiešām jauki cilvēki.
(izņemot mazo meiteni, kas visu filmas laiku ir pilnīgi superjauka, un tēvoci, kurš visu ir zaudējis jau pirms filmas sākuma, un tāpēc ir jauks visu filmas laiku, un māti, kurai laikam nav tāda sapņa.) |
|
|