| IQ, nauda un radošums |
[29. Nov 2013|11:22] |
es lasu Shen Li ņūsleterus, un priekšpēdējā viņa stāstīja lietas, kas man likās interesantas.
es nerunāšu par EQ un par to, vai nauda nes laimi. par praktisko inteliģenci arī nē. bet par pliku IQ.
kā zināms, cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un lai vairāk pelnītu. dažkārt sanāk, dažkārt nē, nu piķis ar viņiem, grafiki ir apmēram šitādi
pamainot mērogus to grafiku jau var dabūt šitādu
Daži pētnieki apgalvo, ka pietiek dabūt apmēram 120 IQ punktus, lai tālākie punkti vairs nebūtu svarīgi. ar 120 IQ punktiem cilvēks ir "pietiekami gudrs", un viņa varbūtība dabūt Nobela prēmiju ir tāda pati kā tam, kura IQ ir 180.
www.ep.liu.se/ecp/021/vol1/020/exp2107020.pdf
te savukārt ņēma vērā divas lietas - IQ un radošumu. nevis radošumu kā dzejas sacerēšanu, bet kā pieeju problēmu risināšanai un tamlīdzīgi. pētījumā secina, ka augsts radošums pilnībā kompensē zemu IQ. Vērtējot akadēmiskos sasniegumus - vislabāk gāja tiem, kam vai nu bija augsts IQ VAI augsts radošums. starp tiem diviem nebija atšķirības.
There were significant differences between High IQ – Low Creative and Low IQ – Low Creative groups as well as between High IQ – High Creative and Low IQ – Low Creative groups. These findings are only to be expected as the difference in IQ between these pairs of groups are 48 and 50 points respectively. However, there are no significant differences in academic achievement between the High IQ - Low Creative and Low IQ - High Creative groups.
...
Although the Low IQ – High Creative group had a mean IQ 46 points lower than the High IQ – Low Creative group, the former appears to be able to compensate for this with their higher level of creativity.
...
This further accentuates previous findings that creativity may help compensate the lack of intelligence in enhancing academic achievement. |
|
|
| IQ un iedzimtība |
[13. Sep 2013|11:13] |
nestāstīšu par nature/nurture diskusiju. par EQ arī ne.
ir pētījumi par to, vai IQ iedzimst un cik lielā mērā, bet to rezultātā dabūtie cipari atšķiras no 0.5 līdz 0.9 (skala - 1.0 nozīmētu 100% iedzimtību). rezultāti ļoti atšķiras atkarībā no tā, kāda vecuma grupa tiek pētīta, un ļaudīm būtu jābūt skeptiskiem par tādiem IQ pētījumiem, kur globāli secinājumi izdarīti par bērniem un nevis pieaugušajiem.
protams, to vispār nevar izpētīt, jo nevar atdalīt cilvēkus no viņu vides. bērnu gudrība var ļoti atšķirties atkarībā no tā, kādā vidē viņi tikuši un kā vecāki ar viņiem apietas. lai atdalītu iedzimtību no vides, atliek pētīt atdalītos dvīņus, atalītos brāļus un māsas un vispār adoptētos bērnus.
secinājumi. agrajā bērnībā iedzimtības ietekme var tikt novērtēta tikai kā 0.2, vēlākajā bērnībā 0.4, bet pieaugušajā dzīvē vairāki pētījumi atrod ap 0.8.
nav šaubu, ka bērnam vajadzīga kaut kāda aprūpe. lai viņu nesit nost un tamlīdzīgi. bet virs šī minimuma sākas diskusijas par ģimenes lomu kā tādu. ģimenes apstākļi dod vismaz 0.25 - 0.35 no IQ atšķirībām bērnībā. tomēr pieaugušajā dzīvē šī atšķirība kļūst daudz mazāka. atšķirīgajās vidēs uzaugušie dvīņi vēlāk meklēs aizvien līdzīgākus apstākļus un kļūs aizvien līdzīgāki.
kā tās lietas iedzimst pa daļām? kādā dvīņu pētījumā secināja, ka kognitīvās spējas iedzimušas par visiem 0.8, verbālās par 0.6, un atmiņa tikai par 0.4.
tagad ieslēdzam kritisko domāšanu. arī 0.2 atšķirība ir daudz. tā var būt atšķirība no vidusmēra līdz mērenai apdāvinātībai vai no vieglas atpalicības līdz vidusmēram. un tie ir vidējie cipari.
references
http://en.wikipedia.org/wiki/Heritability_of_IQ
http://www.psychologytoday.com/articles/200107/iq-the-test
te krāšņais stāsts par dvīņiem Džimiem, ja nu kāds nezina
http://lornareiko.wordpress.com/2009/10/08/identical-twins-who-were-separated-at-birth-what-are-they-like/ |
|
|
| prāta spēles |
[21. Aug 2013|11:35] |
"Brain training games don't make us smarter"
http://www.bbc.co.uk/labuk/results/braintestbritain/1_results_summary.html
http://www.bbc.co.uk/labuk/results/braintestbritain/_in_depth.html
kā zināms, ir prāta trenēšanas spēles, un daudzi tās spēlē ikdienā - cerībā, ka šādi viņi paātrina un padziļina savu domāšanu un attiecīgi kļūst par labākiem un gudrākiem darbiniekiem.
pētījums. ļaužu baram kādu laiku lika spēlēt prāta trenēšanas spēles, pie datora. daļai lika spēlēt spēles ar plānošanu un problēmu risināšanu. spēlēšanas laikā grūtības pakāpe pieauga. otra grupa trenēja atmiņu, uzmanību, matemātiku un vizuālās informācijas interpretāciju. kontroles grupai vajadzēja vienkārši to pašu stundu skaitu sēdēt internetā, un viņi varēja izklaidēties kā paši gribēja.
pirms un pēc eksperimenta visiem dalībniekiem notestēja prāta spējas ar testiem, kas varētu liecināt par vispārējo inteliģenci, spriešanas spēju un atmiņu. visi testi un spēles ir minētajā saitā.
pētījuma autori gribēja zināt, vai taisnība apgalvojumam, ka šīs spēles var uzlabot tā saucamās prāta spējas. Vai pēc Space invader spēlēšanas cilvēkam ir labāka atmiņa? spēlējot konkrētu spēli cilvēks to, protams, apgūst aizvien labāk. bet vai šī prasme ietekmē arī citas cilvēka prasmes?
secinājums: figu. advancēto prāta spēļu spēlētāji pēc 6 nedēļām nebija kļuvuši pat par kapeiku gudrāki par tiem, kas bija vienkārši dirnējuši internetā. tā saucamās prāta trenēšanas spēles neuzlabo prāta spējas. ar šīm spēlēm var uztrenēt prasmi spēlēt konkrēto spēli, bet tās neietekmē citas prasmes. |
|
|