arī es (augusi diezgan nespodros apstākļos un bez alerģijām) 24 gadu vecumā dabūju alerģiju uz pārtikas ķīmiju, kad gadu padzīvojos zviedrijā; vairākus gadus lv vajadzēja, lai tiktu vaļā (ja gribi, varu pastāstīt, kā).
par pieaugušo alerģijām un par pārtikas alerģijām es neko nezinu, nevaru komentēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja nu tev gadījumā komentāri nāk uz e-pastu, tad ierakstu te, ka ir, ir ļoti liela interese, kā var tikt vaļā no tām alerģijām! : )

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labi!
tas bija pirms 14 gadiem. plaukstu, pēdu niezēšana. pamazām kāju pirkstu un pēdu āda tāda kā ar ekzēmu. atgriežoties lv, kļuva bišķi labāk, bet biju kā mēraparāts - tiklīdz apēdu ko saķīmiķotu, tā sāka niezēt. piemēram, no rīgas baltmaizes maizes man niezēja plaukstas, bet no ventspils maizes nē. un tā ekzēma kājām gāja tik uz augšu.

ņēmu grāmatu "savvaļas ārstniecības augi" un izrakstīju visus tos, kam bija rakstīts "asinstīrošs".
ārste , ar kuru dzīvoju vienā mājā, teica, ka šis termins ir pilnīgi bezjēdzīgs. tur bija pašas parastākās tējas - raspodi, pelašķi, kumelītes, raudenes utt.

lietoju tās tējas (plikas vai samaisītas) katru dienu rītā un vakarā. pēc pirmā mēneša gandrīz pārgāja, otru mēnesi vēl dzēru, un kļuva pavisam labi.
nezinu, vai palīdzēja viena no tām tējām vai visas kopā.
tagad reizi pāris gados atkal uznāk tā niezēšana. tad iedzeru raudeņu tēju un pāriet.

(Reply to this) (Parent)