Es pēdējā laikā iedomājos, ka tā burvība, maģija un noslēpumi jau rodas no tā, ka lietas notiek/atrisinās bērnam neuzzinot un tāpēc viņš to uztver kā brīnumu. Kad milzu problēma nākamajā rītā izrādās ir atrisināta, vai pati no sevis piepildās tik ļoti, ļoti svarīgā vēlēšanās. Protams papildus jau var arī speciāli stāstīt, bet man šķiet bērnam tāpat būs gana daudz brīnumu arī ja vecāki speciāli pie tā nepiestrādās (par tiem pašiem ziemassvētkiem ir tik daudz pretrunīgas info, ka man šķiet tur ātri var saprast, ka kautkas nav lāga)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, es personīgi nenodarbojos ar muļķību stāstīšanu, un pat neuzkrītoši pasviežu, ka varbūt nav tā, kā bērni kaut kur sagrābstījuši. :) Piem., esmu citus gadus iesaistījusi M dāvanu sagatavošanā.

Un tomēr burvība ir nepārspējami burvīga :)

(Reply to this) (Parent)