šis ir skats pa manas istabas logu.
13. aprīlī es uztaisīju pirmo putnu novērošanas slēpni. šādu. patiesībā iemetu humpalās pirktu lupatu krūmos.
tas bija slikts un sliktā vietā, tāpēc tūlīt novācu. sameklēju labāku vietu un uztaisīju šādu. vietā, kur pirms tam tusēja 5 gaigalas.
atgriezos šajā vietā 18. aprīlī. vējš bija audumu sapūtis uz vienu pusi. sapratu, ka slēpnis vispār ir slikts, jo vējā pland, turklāt ir pārāk augsts un no apakšas redzamas kājas. pārliku zemāk, un stūrus piesēju. tagad tur var ļoti ērti sēdēt.
kā jau agrāk ziņoju, šo kankaru (nesakiet, ka man vajadzēja būvatļauju) putni uztver kā briesmīgu putnu biedēkli. te ir detalizēts skats. ripulis - slēpņa vieta. svītra - līnija, par kuru tālāk nav novērojami ūdensputni. nav tā, ka viņi tur muktu no manas klātbūtnes. es tak pa istabas logu un no pagalma redzu. ka viņi tur neiet arī tad, ja neesmu uz to pusi trīs dienas gājusi.
es to rakstu tādēļ, lai vēlāk varētu paskatīties, kuros datumos kas notika un cik ilgs laiks bija vajadzīgs, lai putni pierastu.
vakar teritorijā bija divas pīles. pirmo reizi pēc tik ilga laika. viņas mani redzēja un dzirdēja, bet turpināja baroties. šodien viena gaigala iepeldēja apmēram vidū starp līniju un slēpni, bet drīz vien česīja ārā. par turpmāko ziņošu.
| 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}