pedējā laikā praktizēju pozitīvo domāšanu tādā veidā, ka mēģinu sev teikt labas, uzmundrinošas lietas. jo īpaši naktīs, kad ļaunā, nosodošā balstiņa galvā aktivizējas un šausta mani ar domām par to, cik neveiksmīga, neglīta un stulba esmu. bet es viņai runāju pretī pozitīvas lietas par sevi.

visa tā mantu vizualizēšana gan, mauprāt, ir kaut kāds pagānisms.