Tā jau reizēm saka, ka līdz bērna divarpus gadu vecumam podiņlietu galvenokārt mācās mamma, kura arvien labāk atpazīst visādas podiņiešanas vajadzības pazīmes:D
Fija pirms trim nedēļām papurpināja, ka grib uz poda, ko es viņai ieteicu darīt, tad nu pēc brīža attapos, ka bērns ir atnesis pilnu podu atrādīt (tas ietvēra t. durvju atvēršanu, gaismas ieslēgšanu, bikšu novilkšanu un uzvilkšanu, kā arī poda pēcāku atstumšanu uz dzīvojamo istabu). Vairs tādi brīnumi nav notikuši, taču ja viņa izskatās aizdomīgi, saku, lai šādu iespēju izmanto, uz ko viņa parasti saka: "Ak, jā!!" un dodas.
Salīdzinājumam man ir rosīgā kanādiešu māmiņa, kura apgalvo, ka viņas meita uz poda iet jau no pusotra gada vecuma - tas bērns vakaros prasa, lai viņam podu dod līdzi gultā.

(Reply to this) (Thread)

ar puikām vienkārši: viņi sevi naturāli tur sevi aiz detaļas, kad grib čurāt. šo pazīmi man iemācīja vīramāte, kurai bijuši trīs dēli. meitai nemaz neatceros tādu īpašu pazīmi; viņa agri saprata, kas tur jādara, bet parasti nepaspēja, nesajuta vai negribēja. pašlaik man nav atkāpšanās, jo pēc mēneša bērnu dārzs pie lielajiem bērniem, kas nelieto pamperus.

(Reply to this) (Parent)