kaut kad mazajās klasēs teicu, ka gribu kļūt par skolotāju. bet patiesībā negribēju; vienkārši vajadzēja atbildēt uz jautājumiem. vēlāk uz uzbāzīgajiem pieaugušo jautājumiem teicu, ka par ugunsdzēsēju. jo riebās šis jautājums un laikam jautātāji arī. kaut kad gribēju par mežkopi un dārzkopi, tad par biologu, par ko arī kļuvu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet tas jau nav nekas dīvains. es arī gribēju par biologu - mājās bija Darela, Gudulas, Kondrāda Lorenca, Džoijas Ādamsones grāmatas, kuras es lasīju un pārlasīju. Skolā bija kruta bioloģijas skolotāja - šķita, ka tā tik ir laimīga dzīve. Diemžēl man bija grūta galva uz ķīmiju un visusskolā bioloģija jau tika mācīta pavirši, tapēc nācās iet mācīties muldamo nevis darāmo lietu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ah, ar dīvainību es domāju personību kā tādu un to, ka tas ir labi, ka mazmurkšķi interesē skaistumkopšana, ka viņa sevi uzskata par skaistu un ka šajā ziņā pašvērtējums normāls.

(Reply to this) (Parent)