| es te lasu internetā tekstus par pavisam mazu bērnu audzināšanu. |
[3. Mar 2007|10:46] |
ziņoju par secinājumiem.
it īpaši ņujorkā ir panesusies mode - tā sauktie hipervecāki. bērnam jau pirms dzimšanas tiek atskaņota baroka laika mūzika (tam ir speciāla ierīce, kaut kas līdzīgs austiņām, ko uzliek vēderam, un īpaši ieraksti nopērkami). 3 mēnešus veci bērni jau apmeklē mūzikas un vingrošanas nodarbības. vēl pirmsskolas laikā viņi mācās lasīt, svešvalodas, matemātiku, baletu un tā tālāk. vecāki uzskata, ka bērna attīstība ir jāveicina pēc iespējas agrāk. ka viņi var programmēt savus bērnus.
psihologa viedoklis.
1. bērnam katru dienu ir dažādas nodarbības, un viņam pilnīgi nepaliek brīva laika. nav laika, kurā garlaikoties, izdomāt savas spēles un savu pasauli. taču bērna brīvais laiks vienmēr ir piederējies pie bērna attīstības un tas viņam ir vajadzīgs.
2. ja vecāks tā vietā, lai vienkārši paspēlētos ar bērnu, māca viņam integrālvienādojumus, bērnam var sķist, ka pats par sevi viņš vecākiem nav gana labs, un ka viņam ir sūri jāmācās, lai patiktu saviem vecākiem. tā tiek pazemināta bērna pašapziņa, pašpārliecinātība vai aizmirsu kas, un tas var stipri traucēt turpmākajā dzīvē. trauma.
3. nav pierādījumu, ka tie bērni, kas ir gudrāki par citiem 4 gadu vecumā, būtu gudrāki par citiem arī 20 gadu vecumā. un daudzi galvenie cilvēces ģēniji ne tuvu nav piedzimuši hipervecākiem, bet gan sākuši mācīties stipri vēlu.
arī tā sauktais mocarta efekts (atklāts 80. gados - mūzikas mācīšanās veicina sakarus starp puslodēm, nepieciešama visāda veida garīgai attīstībai, it īapši attiecībā uz radošām lietām) tomēr tāds nepierādīts palicis. dažādi autori mēģinājuši atkērtot tos pētījumus, nav ieguvuši tādus pašus rezultātus.
(skaidri pierādītas ir tikai tādas lietas kā īslalicīgais efekts - paklausies mocartu un vēl 10 minūtes varēsi labāk atcerēties svešvalodas vārdiņus. bet tas beidzas pēc 10 minūtēm un nevis dara tevi par ģēniju uz visu atlikušo mūžu.)
un kas attiecas uz mūzikas atskaņošanu nedzimušajiem bērnism - tur viens izteicās, iedomājies, tu gribi mierīgi atpūsties, bet kāds tev pilnā rīklē liek klausīties vivaldi. (es protestētu, jo visur vienmēr atskaņo 1 un to pašu gabalu, kas man nāvīgi piegriezies.) tāda kā iejaukšanās personiskajā dzīvē un telpā. |
|
|
| Comments: |
Hmm, vai tad tas ir kas jauns? Cik zinu, tie vecāki, kas grib, lai viņu atvases puslīdz nopietni sporto, sāk to jau stipri pirmsskolas vecuma. Tāpat arī lasīt mācīšana vismaz manā bērnībā bija normāla lieta pirmsskolas vecumā... Utt.
ievēro - šeit bērnu sāk mācīt nevis 3 gadu, bet 3 mēnešu vecumā. 2gadīgs bērns jau katru dienu vairākas stundas pavada nodarbībās, kur nevis rotaļājas kā bērnudārzā, bet pamatīgi mācās.
Aa, tas gan tiesa; ar nosacījumu, ka tās nodarbības ir tik nopietnas, kā izklausās. Imho pēc padsmit gadiem redzēsim, ko tas viss būs devis :)
Ja tu neko noderīgu neproti, izdomā kaut kādu figņu un iestāstg, ka to vajag kādam, kam ir lieks piķis.
Indigo kidi, piemēram, ar šo mērķi arī tapa uzveidoti.
Vai arī misters Kijosaki, kurš no bomža uzauga par miljonāru, uzrakstīdams grāmatiņu, kā palikt par miljonāru...visi sapirkās un misteram arī kaut kas atkrita.
Uz to jau mūsdienu pasaule ripinās - uz informatīvo eksploziju. Cilvēki sāks dumpoties pret informācijas straumi, kas jāapstrādā.
albūma nosaukums "mūzika vēl nedzimušajiem bērniem" | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}