Galvenais jau sekot līdzi savām darbībām un spēt to maksimāli attālināti no emocijām vērtēt. Un atcerēties sevi jautājuma skartajā bērna vecumposmā. Jo reizēm rodas iespaids, ka cilvēki pieaugot tik tiešām aizmirst visas savas emocijas un vērtības bērnībā/jaunībā. Un tad ir visas iespējas, ka kaut kas nopietni aizies greizi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tur jau tā lieta, ka es mazmurkšķi nereti iedomājos tik nevarīgu un noskumušu, kāda es biju šajā vecumā. bet tik traki nemaz ar viņu nav :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

He. :) Tad labāk iztēlojies, ka esi kā mazmurkšķis viņas vecumā, varbūt abām sanāks uz dzīvi paskatīties vienotāk un bezrūpīgāk. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)