Es biju tieši tāda pati. Kad mani pirmo reizi palaida patstāvīgi iet uz skolu pirmajā klasītē, tad mātei, kas mani bija paslepus izsekojusi, lai pārbaudītu, vai viss ok, nācās mani pārtvert pie smuka krūma, pie kura biju iestigusi, skaitot smukās, sarkanās lapiņas. Meditatīvi sastingt dušā, lejot uz sevis ūdeni, mēdzu joprojām un regulāri. :D

(Reply to this) (Thread)

nu skaidrs, rīta aizsapņošanās noteikti ir kaut kas personības attīstībai nepieciešams :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visai bieži mani var arī atrast guļamistabā, kad esmu mumificējusies pārģērbšanās procesā, lēni vicinot rokā novilktu zeķi un kaut ko ļoti nopietni pārdomājot. Liekas, kaut kas ar MM mums ir ļoti kopīgs. :D

(Reply to this) (Parent)